Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2024. gada maija Latvijas upju režīma apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 °C, kas ir 3,0 °C virs mēneša normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 28,5 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (79,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Kolkā – 2,8 mm.
Latvijas upju baseinos maijā novērotais nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums maijā Ogres, Irbes un Gaujas baseinos bija 22–32% no mēneša normas, bet Salacas, Daugavas un Aiviekstes baseinos bija 50–68% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Lielupes, Bārtas un Ventas baseinos, kur nokrišņu daudzums bija 73–80%.
Maija vidējā upju notece Ogres baseinā saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 56% no normas. Savukārt, Salacas, Gaujas, Ventas, Aiviekstes un Bārtas baseinos maija vidējā upju notece bija tuvāka ilggadēji vidējiem rādītājiem: 78–91% no normas. Mēneša vidējā upju notece Lielupes, Daugavas un Dubnas baseinos bija gandrīz tādi pati vai nedaudz virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 101–104% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 887 m3/s, maksimālā pietece 2055 m3/s novērota 1. maijā, bet minimālā pietece 354 m3/s novērota mēneša pēdējā dienā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita maijā bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, izņemot Daugavā un tās baseina upēs, kad mēneša sākumā tajās novērots augsts ūdenslīmenis. Tas pakāpeniski pazeminājās pēc aprīļa beigās novērotajiem intensīvajiem nokrišņiem.
Daugavas baseina upēs maijā novēroti ļoti atšķirīgi ūdens līmeņa svārstību intervāli. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 2,19–5,40 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām 0,97 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,44–0,53 m robežās.
Daugavas baseina upēs maijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,30–,79 m amplitūdā, lielākās svārstības bija Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,01 m), Laucesā pie Lenderņas (1,18 m) Aiviekstē pie Aiviekstes HES (1,27 m) un Aiviekste pie Lubānas (2,28 m).
Zilupē un Rītupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija attiecīgi 0,20 un 0,60 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,49–0,79 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,55 m.
Gaujas baseina upēs maijā novērotas atšķirīgas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Gaujas augštecē pie Velēnas un lejtecē pie Carnikavas svārstību intervāls bija robežās no 0,65 līdz 0,83 m, bet Gaujas vidusteces posmā no Valmieras līdz Siguldai – 1,29–1,44 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības maijā bijušas 0,04–0,48 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema (1,10 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Staļģenei bija 0,94–1,93 m, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,44–0,76 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,33–0,91 m, bet dažviet tā bijusi pat lielāka – Bērzē pie Baložiem (1,06 m) un Misā pie Lielveisiem (1,76 m).
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,58–0,77 m, tās baseina upēs Abavā un Ciecerē 0,39–0,57 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,14–0,68 m robežās, lielākais Irbē pie Vičakiem (1,07 m).
Mēneša pirmajā dekādē ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 10–16 °C, bet mēneša vidū, līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, ūdens ūdenstilpēs sāka iesilt. Mēneša beigās ūdens kļuva daudz siltāks, un ūdens temperatūra lielākoties bija 16–24 °C robežās.
Upēs, ūdenim kļūstot siltākam un ūdens līmenim pazeminoties, veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un tās aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.