Laika apstākļu raksturojums 2013. gada maijā
Ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +14,4ºC, kas ir 3,6 grādus virs ilggadējās vidējās normas, šī gada maijs ir kļuvis par vissiltāko maija mēnesi Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē. Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākā – 1993. gada maija – vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927. gadā – tā vidējā gaisa temperatūra bija +6,3ºC. Ar vidējo gaisa temperatūru +10,1ºC 21. gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004. gadā.
Šī gada maijā siltāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2-0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3. maiju Ainažos tika sasniegta šomēnes viszemākā gaisa temperatūra: -4,6 grādi.
Divos karstuma periodos mēneša pirmajā un otrajā dekādēs diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 9-10 grādiem virs normas, bet diennakts maksimālā gaisa temperatūra sasniedza (9. maijā) un pat pārsniedza (17. maijā: 30,4 un 18. maijā: 30,1) +30 grādus. 9. maijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra uzstādīja jaunus rekordus visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti (Ventspils, Pāvilosta, Kolka), bet +30 grādi Latvijā tika novēroti pirmoreiz ne tikai 9. maijā, bet visā maija pirmajā dekādē. Jauni konkrēto dienu konkrētajās vietās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī 17.-20. maijā.
Tādējādi šogad meteoroloģiskā vasara iestājās neierasti agri – kopumā Latvijā 16. maijā, kas ir mēnesi agrāk, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem termiņiem.
Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 67 mm (137% no ilggadējās normas) šī gada maijs ierindojās mitrāko maija mēnešu trešā desmita sākumā. 21. gadsimtā tas bija ceturtais mitrākais pavasari noslēdzošais mēnesis. 21. gadsimtā maija mēnešos visvairāk nokrišņu ir bijis 2005. gadā – 80 mm, bet vismazāk - 2008. gadā: 19 mm.
Pēc sausā 2013. gada maija sākuma (1.-7. maijs pilnībā bez nokrišņiem, pirmā dekāde kopumā Valstī 19% no normas), lietus Latvijā bija praktiski katru dienu. Otrajā dekādē kopumā Latvijā norma tika pārsniegta 1,5, trešajā - 2,3 reizes. Līdz ar siltā laika iestāšanos arī nokrišņi kļuva raksturīgi vasarai. Pārsvarā bija lietusgāzes, tādējādi to teritoriālais sadalījums brīžam bija krasi atšķirīgs. Vislielākais nokrišņu daudzums šomēnes nolija pār Salacgrīvu un Saldu (292 un 279% no mēneša normas), tik liels nokrišņu daudzums šajās vietās maijā tika novērots pirmoreiz. Savukārt vismazāk nokrišņu bija Rēzeknes novada Griškānos (69%) un Kolkā (81% no mēneša normas).
Deviņās mēneša dienās kādās vietās Latvijā diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu. Vislielākais mēnesī diennakts nokrišņu daudzums bija 20.maijā Līvānu novada Sīļos: 33,4 mm (61% no visa mēneša nokrišņu normas).
Sākot no 9. maija, gandrīz katru dienu Latvijā ducināja pērkona negaiss. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu - 23 m/s - sasniedza 13. maijā Rēzeknē un 18. maijā Rīgā. Tik stipras vēja brāzmas šajās vietās maijā tika novērotas pirmoreiz.