Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Vasara, 2023
Gaisa temperatūra
Kalendārā 2023. gada vasara (jūnijs-augusts) ar Latvijā vidējo gaisa temperatūru +17,3 °C kļuva par sesto vasaru pēc kārtas, kas bijusi siltāka par gadalaika normu (+16,6 °C).
Vasaras pirmās dienas bija vēsas, tika piedzīvots aukstuma vilnis un uzstādīti jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī Latvijas 2. un 3. jūnija rekordi (-2,4 °C un -2,0 °C atbilstoši, abi Stendē), tomēr jau jūnija vidū bija vērojamas krietni augstākas gaisa temperatūras un aizsākās 10 dienu ilgs karstuma vilnis. Jūnijs kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 °C bija 1,4 °C siltāks par mēneša normu. Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka (+16,8 °C), jūlijs bija vienīgais vasaras mēnesis, kurš bija vēsāks par mēneša normu (1,0 °C zem normas). Tā laikā tika sasniegti 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Pretēji jūlijam, kura laikā tikai piecu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtības pārsniedza mēneša normu, augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt 8. siltākais augusts novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C (1,6 °C virs mēneša normas). Nakts uz 7. augustu bija siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Skultes stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 °C), vēlāk 15. augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (16. augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 °C, bet 17. augustā Daugavpilī +32,3 °C), un līdz pat augusta izskaņai diennakts vidējās gaisa temperatūras turējās virs normas.
Nokrišņu daudzums
Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 238,9 mm, kā rezultātā vasara bija 7% mitrāka par gadalaika normu (226,9 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās. Gulbenē tika novērots vismazāk nokrišņu (124,9 mm, 43% zem normas), savukārt Kalnciemā visvairāk (313,2 mm, 35% virs normas). Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras nokrišņu daudzums (191,3 mm) bija 49% lielāks par normu.
Vasara iesākās ar lielu sausumu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 22,9 mm, kas ir 67% zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1969. gada, kad jūnija kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 21,6 mm. Vairākās novērojumu stacijās (Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos) bija 17 dienu periods, kad kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm.
Pārējos divos mēnešos sausums krietni mazinājās. Jūlija nokrišņu daudzums bija krietni tuvāks normai – ar mēneša nokrišņu daudzumu 71,2 mm tas bija 6% sausāks par normu (75,7 mm). Kontrastā sausajam jūnijam, augusts kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē, tā kopējais nokrišņu daudzums bija 144,7 mm, kas ir 88% virs mēneša normas (76,8 mm). Jau pirmajā augusta dienā vietām Latvijā nolija vairākas reizes vairāk nokrišņu nekā visā jūnijā (vislielākā atšķirība bija Stendē, kur 1. augustā nokrišņu daudzums bija 20,8 mm, kamēr visā jūnijā tas bija tikai 4,5 mm).
Vasaras otrā puse izcēlās ar nokrišņu intensitāti. Ja līdz jūlija vidum tikai Ainažu un Dobeles stacijās bija pa vienai diennaktij, kad novērotie kopējie nokrišņi bija ļoti stipri (≥ 20 mm), tad vasaras otrajā pusē tādu diennakšu skaits Latvijā vietām sasniedza pat 5 (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā).
Vējš
Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,9 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Pat ja jūlijs bija mēnesis ar vislielāko vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s (0,7 m/s virs mēneša normas), tad augustā tika novērotas vasaras stiprākās vēja brāzmas 32,6 m/s (7. augustā Dobelē). Kopā augustā bija 5 dienas, kad vēja brāzmas vismaz vienā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), jūlijā tādas bija 2, bet jūnijā neviena.
Meteoroloģiskā vasara
Vietām Latvijā meteoroloģiskās vasaras sākums (5 dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru vismaz +15 °C) bija jau maija vidū, bet citur mēnesi vēlāk. Agrākais meteoroloģiskās vasaras sākums bija Priekuļos un Rīgā (11. maijā). Līdz 21. maijam vasara sākās arī Latvijas dienvidu rajonos (Liepāja, Rucava, Saldus, Bauska, Dobele, Jelgava un Skrīveri). Atlikušajās stacijās vasara sākās 11. līdz 13. jūnijā ar izņēmumiem Ventspilī un Pāvilostā, kur vasara sākās visvēlāk – attiecīgi 16. un 20. jūnijā. Visās novērojumu stacijās kalendārās vasaras noslēgumā meteoroloģiskā vasara joprojām turpinās.
Fenoloģija
Jūnija sākumā vēl vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas, pļavās sāka ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojās pirmās uz lauka augošās zemenes.
Vasaras sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās - jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi.
Jūnija sākumā tika saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm – Saulkrastu un Siguldas pusē tika atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī 2019. un 2022. gadā pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri – jau maija mēnesī1.
Jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga, īpaši attāls.
Dabā jūnija vidus ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos ziedēja tīruma zilauši, pļavās – kamolzāle, ceļmalās – tīruma tīteņi. Rīgā jūnija vidū uzziedēja cigoriņi, jasmīni un platlapu liepas. No daudzām Latvijas vietām tika saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu1.
Jūnija izskaņā lauksaimniecībā bija ogulāju un ķiršu nogatavošanās laiks. Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles – vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas.
Jūlija sākumā sākās liepu ziedēšanas laiks. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi. Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, tāpat sāka nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas bija salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu. Ilgstošajā sausumā cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā.
Jūlija vidū sākās ziemas miežu kulšana, ražas gan daudzviet sausuma dēļ mazākas par plānotajām. Mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu vēl nebija gandrīz nemaz.
Jūlija beigās lija vairāk un biežāk, radot cerības uz pilniem sēņu groziem vasaras pēdējā mēnesī.
Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi šogad sasniegti akmeņtārtiņam (3. augusts), jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts)2.
Šogad ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies arī pīlādži. Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu bija maz, tās bija izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nebija liela, bieži bija sastopamas dzīslkāta bekas.
Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji. Mēneša otrajā pusē uz ziemošanas vietām Āfrikā aizlidoja baltie stārķi.