Laika apstākļi Latvijā 2013. gadā
2013. gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0ºC, kas ir 1,1 grādu virs ilggadējās vidējās normas (no novērojumu sākuma līdz 2010. gadam) un 1,3 grādus virs Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteiktās klimatoloģiskās standarta normas (no 1961. līdz 1990. gadam). Tādējādi aizvadītais gads ir piecpadsmitais siltākais ilggadējā datu rindā un 6. siltākais gads 21. gadsimtā. Latvijā ilggadējā datu rindā vissiltākais ir bijis 1989. gads, tā vidējā gaisa temperatūra bija +7,7ºC. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC. 21. gadsimtā Latvijā vissiltākais ir bijis 2008. gads: +7,6ºC, bet visaukstākais - 2010. gads: +5,6ºC (1. att.).
Pēc sešiem gadiem (no 2007. līdz 2012.) ar lielāku par normu nokrišņu daudzumu, 2013. gada nokrišņu daudzums ir bijis zem normas (2. att.). Ar kopējo nokrišņu daudzumu 622 mm (92% no ilggadējās normas un 94% no klimatoloģiskās standarta normas) 2013. gads ilggadējā datu rindā bija 30. sausākais, bet 21. gadsimtā – ceturtais sausākais. Ilggadējāko novērojumu staciju dati liecina, ka visvairāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1928. gadā: 880 mm, bet otrais ar nokrišņiem bagātākais ir bijis 2010. gads: 856 mm. Savukārt vissausākais ilggadējā datu rindā bija 1951. gads: 491 mm, bet 21. gadsimtā - 2006. gads: 530 mm.
Pēc tuvās normatīvajiem rādītājiem 2012.-2013. gadu kalendārās ziemas, 2013. gada pavasaris bija bagāts ar laika apstākļu kontrastiem (3. att. un 4. att.).
Pirmais kalendārā pavasara mēnesis – marts - ar vidējo gaisa temperatūru -5,5ºC bija astotais aukstākais ilggadējā datu rindā un aukstākais marts kopš 1987. gada. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu 11,3 mm tas bija arī sestais sausākais ilggadējā datu rindā un sausākais marts kopš 1974. gada. Kopumā Latvijā 2013. gada marts bija arī otrais saulainākais, bet Dobelē, Rīgā un Zosēnos – vissaulainākais no marta mēnešiem.
Auksta bija vēl arī pirmā aprīļa dekāde. Tā rezultātā janvāra sākumā izveidojusies sniega sega Latvijas lielākajā daļā, izņemot Baltijas jūras piekrasti, saglabājās līdz pat aprīļa otrajai dekādei, kas ir vidēji mēnesi ilgāk par ilggadējiem vidējiem datumiem. Martā Austrumlatvijas augstieņu rajonos sniega segas biezums līdz pat 2,5 reizēm pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50-60 cm. Aprīļa pirmajā dekādē Austrumlatvijā vidējais sniega segas biezums bija 40 cm, kas ir jau 10 reizes vairāk par normu, 9. aprīlī Alūksnē sniega sega sasniedza visā 2012.-2013. gadu ziemā vislielāko biezumu – 70 cm.
Līdz ar temperatūras paaugstināšanos aprīļa otrajā dekādē biezā sniega sega izkusa ļoti strauji - 6-9 dienās. Siltums strauji uzlauza arī ledus segu upēs. Ledus iešana vispirms sākās straujākajos upju posmos ar plānāku ledu, bet posmos ar mazāku upju kritumu, līkumos un vietās ar ledus sablīvējumiem, kas bija radušies ziemas periodā, veidojās ledus sastrēgumi, jo ledus vēl nebija zaudējis izturību. Ledus sastrēgumi daudzviet ievērojami nosprostoja ūdens plūsmu, izraisīja ļoti strauju upju pārplūšanu un palu augstāko līmeņu sasniegšanu tikai dažas dienas pēc sniega kušanas sākuma.
Vislielākā ūdens līmeņa celšanās tika novērota Ogres upē Ogres pilsētas tuvumā. Aprēķini liecina, ka tur šopavasar sasniegtā maksimālā ūdens līmeņa (24,5 m, kas ir 4 metrus virs ilggadējā vidējā) varbūtība ir 0,5%, t.i. reizi 200 gados.
Meteoroloģiskais pavasaris 2013. gadā bija tikai nedaudz garāks par mēnesi. Jau 16. maijā, kas ir ievērojami ātrāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem, sākās meteoroloģiskā vasara. Ar diviem karstuma periodiem mēneša pirmajā un otrajā dekādēs, 2013. gada maijs bija vissiltākais maija mēnesis Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē, bet 9. maijā reģistrētie +30 grādi Latvijā tika novēroti pirmoreiz ne tikai šajā dienā, bet visagrāk visā gada gaitā.
2013. gada jūnijs bija otrais siltākais jūnija mēnesis Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē un vissiltākais 21. gadsimtā. Jūlijs un augusts bija mēreni silti, bet kalendārā vasara kopumā - ilggadējo datu rindā devītā siltākā.
Jūtami siltāks par normu laiks atkal iestājās gada nogalē. Novembris bija piektais siltākais ilggadējā datu rindā un vissiltākais 21. gadsimtā, bet decembris – otrais siltākais ilggadējā datu rindā un vissiltākais 21. gadsimtā. Atbilstoši gaisa temperatūras vērtībām meteoroloģiskais rudens Latvijā turpinājās vēl visu decembri līdz pat 2014. gada 12. janvārim.
2013. gads kopumā bija ar vislēnāko vēja ātrumu kopš 1977. gada, kad visā Latvijā sākti vidējā 10 minūtēs vēja ātruma novērojumi. Gada vēja ātrums bija 0,6 m/s zemāks par 1981.-2010. gadu perioda vidējo. Tomēr gads nepagāja bez vētrām. Tās tika reģistrētas astoņos mēnešos no divpadsmit. Naktī no 28. uz 29. oktobri Latvija piedzīvoja arī pēdējos piecos gados visstiprāko vētru. Tajā maksimālais vēja ātrums brāzmās visā Valsts teritorijā, izņemot Bausku un Daugavpili, pārsniedza 20 m/s. Vislielākais vēja brāzmu ātrums bija Baltijas jūras piekrastē – Liepājas ostā 30 m/s, bet Ventspilī visdrīzāk arī vairāk, kas diemžēl, pārtrūkstot elektrības padevei, netika reģistrēts. Oktobrī vēja brāzmām vētras spēks nav nekas neparasts, tāpēc jaunu maksimālo vēja brāzmu rekordu – 24 m/s - šī vētra atnesa tikai Rīgas centram.