Marts
Visā Latvijā marts ir pirmais klimatiskā pavasara mēnesis. Tajā pamazām paaugstinās gaisa temperatūra, kūst sniega sega, upēs iet ledus un ceļas ūdenslīmenis un palielinās saulaino stundu skaits. Lai gan nokrišņu daudzums kopumā ir salīdzinoši neliels, ir sajūta, ka ir ļoti mitrs, jo pie zemajām gaisa temperatūrām iztvaikošana ir neliela un sasalušās augsnes dēļ infiltrācija nav izteikta. Dabā marta vidū jau novērojamas pirmās fenoloģiskās parādības – uzzied sniegpulkstenītes un atgriežas pirmie gājputni.
Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)
Marta mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir 0,2 °C. Latvijas rietumu un centrālajā daļā martā vidējā gaisa temperatūra ierasti ir pozitīva, bet valsts austrumu daļā – nedaudz zem 0 grādiem. Vissiltākais marta mēnesis ir Rīgā (+1,5 °C), bet aukstākais – Alūksnē un Zosēnos (-1,0 °C), tātad atšķirība starp siltāko un vēsāko reģionu ir tikai 2,5 grādi.
Marta vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +3,8 °C, valsts teritorijā tā ir no +2,5 °C Alūksnē līdz +4,9 °C Jelgavā. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -3,4 °C, valsts teritorijā tā ir no -5,1 °C Zosēnos līdz -1,1 °C Ventspilī.
Nokrišņu daudzums martā ir vidēji 36,9 mm. Latvijas teritorijā tas ir no 28,8 mm (Bauskā) līdz 48,7 mm (Siguldā). Vidēji marta mēnesī nokrišņi (vismaz 1 mm) novērojami 9 dienās. Nav vērojamas lielas atšķirības valsts teritorijā – no 7 dienām (Mērsragā) līdz 10 dienām (Alūksnē, Skrīveros un Zosēnos).
Vidēji Latvijā marta mēnesī ir 14 dienas ar sniega segu (1 cm un vairāk). Visvairāk dienu ar sniega segu ir Alūksnē (23), bet vismazāk – Liepājā un Rucavā (8). Pirmajā pavasara mēnesī sniega segas biezums vidēji valstī ir 7 cm. Dažviet sniega segas biezums vēl ir lielāks par 10 cm, piemēram, Lubānā (11 cm), Griškānos (11 cm), Zosēnos (13 cm), Siguldā (14 cm) un Alūksnē (16 cm). Vismazāk sniega ir Rucavā (2 cm), Liepājā (3 cm), Kuldīgā (3 cm) un Ventspilī (3 cm).
Saules spīdēšanas ilgums martā Latvijā vidēji ir 139 stundas.
Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), marta vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 1,5 grādiem, un ir pārsniegusi 0 °C robežu.
Tagadējā normas periodā vidējais nokrišņu daudzums ir par 2,3 mm lielāks kā klimatiskās references periodā.
Fenoloģiskie novērojumi
Ilggadējie vidējie fenoloģisko novērojumu dati Latvijā liecina, ka viens no pirmajiem pavasara vēstnešiem dabā ir sniegpulkstenītes uzziedēšana, kas Latvijā visbiežāk vērojama marta vidū, ap 17. martu. Šajā pašā laikā var dzirdēt pirmās gājputnu dziesmas vai pamanīt tos atgriežamies. Lauka cīruļi, ķīvītes, slokas, pelēkās dzērves un mājas strazdi atlido 16.-19. martā. Pēdējo gadu siltajās ziemās bieži vairāku putnu sugu īpatņi, kuri agrāk aizceļoja, paliek šeit visu ziemu. No stropiem izlido pirmās medus bites (21. marts). Koku veģetācijas attīstības sākumu iezīmē āra bērza sulu cirkulācija (29. marts), kas vērojama vienlaikus ar ledus iešanas beigām Latvijas upēs. Mēneša beigās sāk ziedēt pirmās māllēpes.
Daudzviet Latvijā vērojami pavasara pali. To intensitāte atkarīga no augsnes sasaluma dziļuma, sniega segas biezuma, nokrišņu daudzuma pavasarī un tā, cik strauji ieplūst siltās gaisa masas, īpaši, vai naktīs gaisa temperatūra nepazeminās zem nulle grādiem.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais marts bijis 1942. gadā (-9,8 °C), bet siltākais – 2007. gadā (+4,4 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1942. gadā (4,8 mm), bet visvairāk – 2008. gadā (68,1 mm).
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra martā jau var pārsniegt +20 grādu atzīmi, un visagrākie +20 grādi reģistrēti 1968. gada 30. martā, kad Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +20,8 °C atzīmei.
Diennakts minimālā gaisa temperatūras mēneša sākumā vēl nereti var noslīdēt zem -30 grādiem. Tā 1942. gada 6. martā Ainažos bija -31,5 °C, -32,0 °C sals bija 1987. gada 3. martā Daugavpilī un Dagdā, -33,1 °C 1942. gada 15. martā Ainažos un -34,4 °C 1942. gada 14. martā Ainažos.
Lielākais nokrišņu daudzums diennaktī novērots 1886. gada 29. martā Liepājā, kur tas sasniedza 75,0 mm. 1931. gada 16. martā Gaiziņkalna apkaimē reģistrēta visu laiku biezākā sniega sega - 130 cm.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
Kaut arī ne bieži, arī martā Latvijā iespējams apledojums, biežāk gan valsts austrumu novados, un sniegputenis. Reti novērojama arī sarma, biežāk – migla. Mēnesī vidēji novērotas 8 zibens izlādes.