Vizuālie materiāli
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE
Publicēts: 01.02.2024.
Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.

Janvāris, 2024

Janvāra apskats

Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada janvārī, °C

Janvāra mēnesis iesākās ar aukstu laiku, bet mēneša beigās gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas. Mēneša laikā kopā reģistrēti divi minimālās un trīs maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi, viens no tiem atkārtots diennakts rekords.


Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 40,9 mm, kas ir 19% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (70,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Dobelē - 14,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 10,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Piedrujā - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 5 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada janvārī, %

Sausuma un mitruma rādītājs janvārī gandrīz visās stacijās bija normas robežās. Savukārt Dobelē un Jelgavā janvāris bija mēreni sauss, Piedrujā un Zīlānos - mēreni mitrs, bet Daugavpilī ekstremāli mitrs.

Mēneša sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, upēs veidojās ledus sega. Mēneša vidū stipri sniga un putināja, daudzviet sniega segas biezums pārsniedza 20 cm atzīmi, bet vietām valsts austrumos mēneša beigās zemi klāja pat 35 cm bieza sniega sega. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, applūda upju palienes un zemākās vietas.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 87% - no 84% Rīgā līdz 90% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada janvārī, m/s

Janvārī Saules spīdēšanas ilguma novirzes krasi atšķīrās starp blakus reģioniem, vislielākās atšķirības bija Krievijas pierobežā - Ludzas novadā vietām janvāris bija ap 50% saulaināks nekā vidēji 1991.-2020. gadu periodā, bet netālu esošajā Baltinavas apkārtnē gada pirmajā mēnesī Saules spīdēšanas ilgums bija vien puse no ierastā.

Saules spīdēšanas ilgums 2024. gada janvārī

Stiprajā salā mēneša sākumā tika novērotas daudzas interesantas un salīdzinoši retas dabas parādības: adatu ledus, gaismas stabi, ledus apļi, torosi (ledus krāvumi), ūdens kūpēšana, kā arī vairākas Saules un Mēness optiskās parādības.

Janvāra mēnesī vairakkārt novērotas vairākas zosu sugas. Jau janvāra sākumā Rīgā novērota baltvaigu zoss, savukārt Nīcas pagastā manītas baltpieres, meža un sējas zosis. Savukārt mēneša beigās Ventspilī novērotas meža zosis, bet Nīcas pagastā – sējas zosis. Jau 20. janvārī Sakas pagastā novērots šogad pirmais lauku cīrulis.1

Janvāra 3. dekādes apskats

Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4°C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,8 °C tika novērota 21. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada janvāra 3. dekādē, °C

Reģistrēti arī divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (23. janvārī Alūksnē +3,1 °C un 29. janvārī Kolkā +7,0 °C), kā arī viens rekords atkārtots (23. janvārī Rūjienā +4,3 °C).

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (33,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Jelgavā - 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Sīļos, Stendē un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē un Vičakos - 2 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada janvāra 3. dekādē, %

Dekādes laikā lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales sniega sega nokusa, tikmēr valsts austrumu rajonos sniega bija daudz – dekādes vidū pat līdz 35 cm, bet dekādes beigās – vietām līdz 25 cm.

Dekādes vidū un otrajā pusē lielā daļā Latvijas bija izsludināts dzeltenais (atsevišķās dienās – arī oranžais) brīdinājums par upju palieņu aplūšanu, ledus trauslumu un atsevišķos upju posmos, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, - ledus iešanu (Ventā, Mūsā, Lielupē).

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% - no 88% Mērsragā līdz 94% Alūksnē, Dagdā un Zosēnos.

Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada janvāra 3. dekādē, m/s

Dekādes sākumā daudzviet bija novērojama atkala, daudzviet apledoja ceļi. Dekādes beigās vietām varēja vērot gan Saules, gan Mēness halo.

Dzīvajā dabā turpinājās zosu migrācija. 26. janvārī Ventspilī novērotas 90 meža zosis, bet Nīcas pagastā – 150 sējas zosis.1

Janvāra 2. dekādes apskats

Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4°C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,4 °C tika novērota 13. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada janvāra 2. dekādē, °C

Janvāra 2. dekāde iesākās ar atkusni un salīdzinoši siltu laiku (līdz +3…+4 °C), bet turpmākā dekādes gaitā gaisa temperatūra turējās zem klimatiskās normas. Dekādes sākumā īslaicīgi atsākās ledus iešana un ūdenslīmeņa paaugstināšanās Daugavā.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 17,3 mm, kas ir 16% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (29,1 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē - 5,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada janvāra 2. dekādē, %

Dekādes vidū un otrajā pusē daudzviet stipri sniga un putināja, ceļi bija slideni un ar sniega sanesumiem. Dekādes otrajā pusē dažviet valsts austrumos sniega segas biezums sasniedza pat 30 cm, arī centrālajos rajonos un piekrastē dažviet sniega segas biezums bija lielāks par 20 cm.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 81% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Alūksnē un Saldū.

Visstiprākās vēja brāzmas (20,6 m/s) tika novērotas 18. janvārī Ventspilī.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada janvāra 2. dekādē, m/s

Atsevišķās aukstajās naktīs vietām bija novērojamas vairākas Mēness optiskās parādības.

Sakas pagastā 20. janvārī novērots šogad pirmais lauku cīrulis.1

Janvāra 1. dekādes apskats

Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –11,1°C, kas ir 8,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 10. janvārī Mērsragā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada janvāra 1. dekādē, °C

Gandrīz visu janvāra 1. dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Turklāt, tā kā decembra nogalē sniega sega bija nokususi, lielākajā daļā valsts teritorijas izveidojās kailsals, upēs un ezeros atsāka veidoties vižņi un ledus sega, svārstīgs bija ūdenslīmenis. Kad sals vēl pastiprinājās, sasala arī ūdens applūdušajās teritorijās. Salā uz ceļiem izveidojās apledojums, stiprais vējš vietām veidoja sniega sanesumus.

Zemākās gaisa temperatūras dekādē novērotas 7. un 8. janvārī – ne tikai Daugavpilī, kur novērota dekādes minimālā gaisa temperatūra, bet arī Jelgavā (–28,0 °C), Zosēnos (–28,3 °C), Dagdā (–28,5 °C), Rēzeknē (–28,7 °C), kā arī divi diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi Mērsragā (–25,6 °C) un Madonā (–28,8 °C). Arī galvaspilsētā tika novērots stiprs sals, gaisa temperatūrai par dažām desmitdaļām pārsniedzot –20,0 °C atzīmi. Tik stiprs sals Rīgā nebija novērots astoņus gadus.

Jau 8. janvāra dienā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās. Piemēram, Ainažos vienas stundas laikā (no plkst. 10.00 līdz plkst. 11.00) gaisa temperatūra paaugstinājās par 12,8 °C (no –17,4 °C līdz –4,6 °C). 9. janvārī, salīdzinot ar dienu iepriekš, daudzviet bija atkusnis un gaisa temperatūra bija pat par 20–25 °C augstāka.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,2 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā - 1,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Piedrujā - 5 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Saldū šādu diennakšu nebija.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada janvāra 1. dekādē, %

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada janvāra 1. dekādē, m/s

Dekādes sākumā kailsalā varēja rasties problēmas dzīvajā dabā un lauksaimniecībā. Iespējams, kailsals būs radījis postījumus sējumiem, augļukokiem un ogulājiem. Visvairāk postījumu riskam pakļauti ir tie augi, kam sākusies otrreizēja augšana, kā arī jaunstādītie augi. Kailsals var apdraudēt ziemājus, kā arī zemenes, vīnogulājus, aprikozes, perskikus un citus kultūraugus (pēdējās desmitgadēs nozīmīgākais kailsals novērots 2006. gada janvārī Daugavpilī). Dekādes vidū lielākajā daļā no jauna izveidojās sniega sega, vietām austrumu rajonos tās biezums pārsniedza 20 cm.

Stiprajā salā tika novērotas daudzas interesantas un salīdzinoši retas dabas parādības. Vispirms jāmin, ka janvāra sākumā dažviet mežos bija novērojams adatu ledus, kas veidojas aukstās naktīs, kad ūdens pa ļoti šaurām augsnes porām (kapilāriem) ceļas augšup un sasalt, veidojot ledus adatu vai ledus kolonnu, kas sadalās daudzās «sķipsnās» jeb «adatās». Šīs adatas ir daudz biezākas un masīvākas par ledusmatiem, ko veido tā saucamā ledus matu sēne Exidiopsis effuse. Rezultātā uz augsnes virsmas izveidojas tāds kā kurmja rakuma pauguriņš ar biezām ledus adatām tā virspusē.

Dekādes vidū Rīgā, Sedā, Amatā un citur aukstajās naktīs tika novēroti gaismas stabi - aukstajā laikā gaisā esošie ledus kristāliņi rada gaismas pīlārus jeb gaismas stabus virs gaismas avotiem uz zemes.

Cēsu novada Zosēnu pagastā upes meandrā izveidojušies ledus apļi. Sākumā, kad upe nav aizsalusi, līcī izveidojas neliels ledus gabals. Straume ledu griež uz riņķi, tas kļūst arvien lielāks, līdz izaug pat vairāku metru diametrā. Straume to turpina griezt arī tad, kad pārējā upe ir aizsalusi.

Savukārt dekādes beigās Salacgrīvā, vējam iegriežoties no rietumu puses un nedaudz pastiprinoties, tas salauza piekrastē izveidojušos plāno ledus kārtiņu un veidoja nelielus torosus (ledus krāvumus).

Vēl 8. janvārī Rīgā tika novērota ūdens kūpēšana - dabas parādība, kas rodas situācijā, kad ir liela starpība starp ūdens temperatūru un virs tā esošās gaisa masas temperatūru. Ūdenim iztvaikojot, tvaiks aukstajā gaisā strauji kondensējas.

Augstā ūdenslīmeņa un ledus vižņu sablīvējuma dēļ Ventas rumbu pārklāja ūdens, tā «pazuda». Savukārt netālu esošais Alekšupītes ūdenskritums sasala, dodot iespēju baudīt retu dabas skatu.

Dekādes beigās Rīgā straujo gaisa temperatūras svārstību dēļ apsarmoja mūra baznīcu sienas. Savukārt straujais gaisa temperatūras kāpums radīja problēmas Sadales tīkliem, vairākos Latvijas novados tūkstošiem mājsaimniecību uz vairākām stundām palika bez elektrības.

Arī stiprajā salā Latvijā (galvenokārt Kurzemes piekrastē) uzturējās vairākas zosu sugas. Dekādes vidū un beigās Rīgā novērota baltvaigu zoss, savukārt Nīcas pagastā manītas dažas baltpieres un meža zosis. Laikā no 6. līdz 10. janvārim vairāk nekā tūkstotis sējas zosu novērotas uzturamies Nīcas pagastā.1

Sējas zosis, 10.01.2024. Nīcas pagasts, foto: Edgars Trops Sējas zosis, 10.01.2024.
Nīcas pagasts, foto: Edgars Trops


  1. dabasdati.lv ↩︎