Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Marta apskats
Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē.
Marta mēnesis bija siltāks par klimatisko normu, tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī īpaši jāpiemin, ka 31. martā Skultē gaisa temperatūra sasniedza +22,8 °C, pārspējot iepriekšējo marta mēneša Latvijas rekordu (+20,8 °C, kas novēroti 1968. gada 30. martā Mērsragā).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 23,6 mm, kas ir 36% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (44,7 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,9 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Mērsragā un Ventspilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Piedrujā – 3 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs martā gandrīz visās stacijās bija normas robežās. Savukārt Jelgavā, Gulbenē un Sīļos marts bija mēreni sauss, bet Rēzeknē ļoti sauss.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% - no 74% Rīgā līdz 88% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī.
Lielākoties martā Saules spīdēšanas ilgums ievērojami pārsniedza vidējo 1991.-2020. gadu periodam. Vislielākā novirze (ap 50%) bija reģistrēta valsts dienvidaustrumos pie Lietuvas un Baltkrievijas robežām. Kurzemes piekrastes apgabalos un daļēji Limbažu novadā bija nedaudz mazāk saulains nekā vidēji 1991.-2020. gadu periodā.
Mēneša sākumā daudzviet varēja novērot ziemeļblāzmu, sarmu un apledojumu, bet mēneša vidū un beigās – halo, miglu un balto jeb miglas varavīksni. Mēneša beigās Latviju sasniedza smilšu putekļi no Sahāras tuksneša (Āfrika), ievērojami pasliktinot gaisa kvalitāti. Sausais laiks žāvēja lauku ceļus. Zemnieki marta sākumā uzsāka augsnes apstrādi pavasara sējai, bet mēneša beigās Zemgalē un Kurzemē tika uzsākti lauku sējas darbi.
Jau marta mēneša sākumā ziedēja lazdas, baltalkšņi, sniegpulkstenītes, ērantes, māllēpes, krokusi un zilās vizbulītes, savukārt Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā kādam pacientam tika noņemta šogad pirmā ērce. Daudzviet jau marta sākumā tika novēroti baltie stārķi (mēneša vidū tie bija atgriezušies jau visā Latvijā), mēneša vidū sāka atgriezties arī melnie stārķi, meža tilbītes un pelēkās cielavas.1
Mēneša beigās neparasti siltajā laikā notika strauja dabas atmoda. Ventas rumbā sāka lēkāt vimbas, bet ziemas miegu beidza lāči un eži, parādījās pirmie parka vīngliemeži. Sākās zāles zaļošanas fenoloģiskā parādība, plauka lapas ievām un ogulājiem. Mežos ziedus raisīja pamīšlapu pakrēslītes, dziedniecības lakači, kumeļpēdas, blīgznas, apses, baltie un dzeltenie vizbuļi.1
Mēneša beigās agri atgriezās vairāki gājputni – čunčiņš, melnā klija, akmeņčakstīte, koku čipste un upes tilbīte. Savukārt lielajam zīriņam (30. marts, Liepājas ezers) reģistrēts agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē.2
Marta 3. dekādes apskats
Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,1 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,6 °C tika novērota 21. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē.
Marta 3. dekādē laiks bija ļoti silts, tika sasniegti 26 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 28. martā jauns rekords tika sasniegts Ventspilī (+16,7 °C), bet 30. martā – Dagdā (+16,8 °C) un Madonā (+16,4 °C). Savukārt visvairāk (23) jaunu diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu tika sasniegts mēneša pēdējā dienā. Jauni 31. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Ainažos (+21,7 °C), Alūksnē (+20,6 °C), Bauskā (+21,0 °C), Dagdā (+20,6 °C), Daugavpilī (+22,3 °C), Dobelē (+20,8 °C), Gulbenē (+22,2 °C), Jelgavā (+21,4 °C), Liepājā (+21,2 °C), Madonā (+22,5 °C), Pāvilostā (+22,0 °C), Priekuļos (+21,7 °C), Rēzeknē (+22,1 °C), Rīgā (+21,7 °C), Rucavā (+20,1 °C), Rūjienā (+20,2 °C), Saldū (+20,9 °C), Skrīveros (+22,2 °C), Skultē (+22,8 °C), Stendē (+20,8 °C), Ventspilī (+21,2 °C), Zīlānos (+22,7 °C) un Zosēnos (+22,0 °C). 31. martā Skultē reģistrētie +22,8 °C tagad ir arī jaunais šī datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords un visa marta mēneša Latvijas rekords. Līdz šim siltākā marta diena bija 1968. gada 30. martā, kad Mērsragā bija +20,8 °C.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 17,8 mm, kas ir 55% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā – 7 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% - no 74% Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 92% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 22. martā Ventspilī.
Atsevišķās dienās dažviet tika novērots halo, migla un baltā jeb miglas varavīksne. Mēneša beigās Latviju sasniedza smilšu putekļi no Sahāras tuksneša (Āfrika), visā valsts teritorijā ievērojami pasliktinot gaisa kvalitāti.
Ventas rumbā sāka lēkāt vimbas. Ziemas miegu beidza lāči un eži. Parādījās pirmie parka vīngliemeži. Savukārt Zemgalē un Kurzemē sākās pavasara sējas darbi. Tika tecinātas bērzu sulas.
Neparasti siltajā laikā dzīvā daba strauji modās. Zaļoja zāle, pļavās ziedēja māllēpes, plauka krūmu un koku lapu pumpuri (ievas, ērkšķogas, jāņogas, upenes), mežos ziedēja zilās vizbulītes, pamīšlapu pakrēslītes, dziedniecības lakači un kumeļpēdas. Ievām valsts centrālajos rajonos parādījās ziedpumpuri, bet blīgznas jeb pūpolvītoli un apses jau ziedēja. 27. martā Bauskas novada Svitenes pagastā ziedus raisīja pirmie baltie vizbuļi, bet 31. martā Dobeles novada Ukru pagastā – pirmie dzeltenie vizbuļi.1
Balto stārķu tēviņiem ligzdās pamazām pievienojās mātītes. 26. martā Ķekavas pagastā novērots pirmais atlidojušais čunčiņš (ļoti agrs novērojums), agri novērotas arī pirmās melnās klijas (27. martā), akmeņčakstīte (28. martā, tikai vienu dienu atpaliekot no rekorda), koku čipste un upes tilbīte. Agrākā novērojuma rekords sasniegts lielajam zīriņam (30. marts, Liepājas ezers). 2
|
|
|---|---|
| Pamīšlapu pakrēslīte, 31.03.2024. Līgatnes pagasts, foto: Zane Ernštreite | Baltais vizbulis, 27.03.2024. Svitenes pagasts, foto: Valda Ērmane |
Marta 2. dekādes apskats
Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1°C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 15. martā Mērsragā.
Marta 2. dekādē laiks bija silts, tika sasniegti 15 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni 15. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Dobelē (+13,4 °C), Kolkā (+13,8 °C), Mērsragā (+14,3 °C), Rīgā (+12,0 °C), Rucavā (+12,4 °C), Saldū (+12,2 °C) un Stendē (+13,0 °C), bet 16. marta jaunie rekordi – Dagdā (+11,2 °C), Daugavpilī (+13,0 °C), Dobelē (+12,1 °C), Gulbenē (+12,2 °C), Kolkā (+12,3 °C), Madonā (+12,7 °C), Saldū (+11,9 °C) un Zīlānos (+13,6 °C). 15. martā Mērsragā reģistrētie +14,3 °C tagad ir arī jaunais šī datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords Liepājā un Skultē (+12,4 °C) tika sasniegts 2015. gadā).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 0,3 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 4 diennaktis, bet Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Kolkā un Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī.
12. martā Alūksnē tika novērots halo. Alūksnes ezera krastā dekādes vidū varēja vērot interesantu dabas parādību, kad vējainā laika ietekmē krastā tika sapūsti ledus gabali, veidojot to krāvumus. Dekādes otrajā pusē īslaicīgi vietām Kurzemē un Ziemeļvidzemē izveidojās neliela sniega sega.
Zemgalē un Kurzemē zemnieki uzsākuši augsnes apstrādi pavasara sējai, sējas darbu sākums Zemgalē un Kurzemē sāksies marta beigās, aprīļa sākumā, pārējā Latvijā – nedēļu vēlāk. Zemnieki konstatējuši, ka Vidzemē un Latgalē ziemā iznīkusi liela daļa ziemas rapšu sējumu, savukārt graudaugi pārziemojuši labi.
Mežos zied lazdas, baltalkšņi un zilās vizbulītes, teju visā valsts teritorijā jau atgriezušies baltie stārķi. Dažviet grāvmalās un īpašos mikroklimata apstākļos sākušas ziedēt pirmās māllēpes. 16. martā Kuldīgas novada Skrundas apkaimē tika novērots šogad pirmais melnais stārķis, arī pagājušajā un aizpagājušajā gadā pirmais melnais stārķis Latvijā novērots tieši šajā datumā, tas ir agrs pavasara novērojums. 16. martā Skaistas pagastā novērota meža tilbīte, tas ir otrs agrākais novērojums vēsturē. Savukārt 20. martā Kuldīgā novērota pelēkā cielava.1
|
|
|---|---|
| Māllēpe, 15.03.2024. Rīga, foto: Raimonds Sīmanis | Baltais stārķis, 12.03.2024. Krimuldas pagasts, foto: Sarmīte Liepiņa |
Marta 1. dekādes apskats
Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,7°C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,1 °C tika novērota 7. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C tika novērota 1. martā Liepājā un Rucavā.
Marta 1. dekāde iesākās ar ļoti siltu laiku, tika sasniegti 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes rekordi. Jauni 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Daugavpilī (+8,0 °C), Liepājā (+12,8 °C), Pāvilostā (+11,7 °C), Rucavā (+12,8 °C), Skultē (+8,4 °C) un Ventspilī (+10,1 °C), bet 3. marta rekordi – Ainažos (+9,7 °C), Liepājā (+11,5 °C), Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Skultē (+9,3 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Dekādes beigās gaisa temperatūra pazeminājās.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,0 mm. Visvairāk nokrišņu (1,0 mm) bija Kolkā, un šī bija arī vienīgā novērojumu stacija, kurā nokrišņu daudzums sasniedza 1,0 mm šķērsli, savukārt vēl tikai 2 stacijās – Ainažos un Mērsragā – nokrišņu daudzums sasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē nebija nevienas diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 77% – no 73% Dagdā, Rīgā līdz 88% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (13,8 m/s) tika novērotas 10. martā Liepājā.
Marta sākumā daudzviet varēja novērot ziemeļblāzmu. Dekādes sākums un vidus bija ļoti saulains, Latvijā valdīja anticiklons, vējš bija lēns, nokrišņu lielākajā valsts daļā nebija. Sausais laiks žāvēja lauku ceļus.
8. martā dažviet veidojās sarma un apledojums, ļoti skaisti skati ar sarmu bija vērojami Dzērbenes un Taurenes pagastā. Savukārt Rāznas Nacionālajā parkā novērota samērā reta dabas parādība – sarmas ziedi.
Ziedēja lazdas, baltalkšņi, sniegpulkstenītes, ērantes un krokusi. 3. martā Dundagas pagastā novērota ziedoša zilā vizbulīte. Dekādes vidū Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā kādam pacientam noņemta šogad pirmā ērce. Daudzviet novēroti baltie stārķi.1
|
|
|---|---|
| Zilā vizbulīte, 03.03.2024. Dundagas pagasts, foto: Guna Taube | Parastā lazda, 03.03.2024. Matkules pagasts, foto: Vita Puhevica |