Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Maija apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 °C, kas ir 3,0 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī.
Kalendārā pavasara pēdējais mēnesis šogad kopumā bija viens no siltākajiem maija mēnešiem novērojumu vēsturē, kuru pārspēj tikai 2018. gada maijs ar 15,3 °C. Mēnesī tika sasniegti ne tikai 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (īpaši mēneša beigās), bet arī 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi ir staciju mēneša rekordi. Mēneša sākumā valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4,0 … –6,0 °C, tika novērotas stipras salnas (to laikā dārzos ziedēja augļu koki un ogulāji, tai skaitā ābeles, ķirši, plūmes), bet mēneša beigās tā pakāpās virs +30 °C atzīmes.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 28,5 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (79,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Kolkā – 2,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 1 diennakts.
Daudzviet, īpaši mēneša otrajā pusē, tika novērotas stipras pērkona lietusgāzes, taču vietām turpinājās sausums, lielā valsts daļā tika izsludināts dzeltenais brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.
Sausuma un mitruma rādītājs maijā tikai dažās novērojumu stacijās bija normas robežās, taču pārējās stacijās tas bija sausāks par normu – mēreni, ļoti vai pat ekstremāli sauss. Kurzemes ziemeļos, Vidzemes rietumos un Vidzemes augstienē, kā arī Sīļos Latgalē maijs bija ekstremāli sauss, Kolkā sausuma un mitruma rādītājam sasniedzot gandrīz –4.
Mēneša sākumā visā Latvijā bija novērojama spoža ziemeļblāzma, Zemi skāra vairāk nekā divdesmit gadu laikā spēcīgākā ģeomagnētiskā vētra. Mēneša vidū dažviet tika novērota tā saucamā velna slota jeb putekļu virpulis. Maija pēdējā nedēļā teju katru dienu no kādas Latvijas vietas tika saņemtas ziņas par krusu. Piemēram, 25. maijā pērkona negaisu pavadīja krusa Sēlijā, Viesītē, Baložos, Jūrmalā, Vaivaros, Piņķos un Ādažos, 27. maijā – Rūjienā, 28. maijā – Dzērbenē, 29. maijā – Rīgā, Jēkabpils un Limbažu pusē, 31. maijā – Svētes pagastā. Dažās dienās novērotas arī vairākas retas mākoņu formas, piemēram, 25. maijā Sēlijā, Jēkabpils apkārtnē, pēc pērkona negaisa bijuši tesmeņveida mākoņi.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 65% – no 58% Priekuļos un Rūjienā līdz 74% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā.
Maijā Saules spīdēšanas ilgums bija ap 30% augstāks kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vismazākā novirze bija reģistrēta valsts rietumos Kurzemes piekrastē, bet augstākā novirze – valsts Austrumos Alūksnes reģionā.
Gandrīz visu maiju ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Latvijā bija starp 3 un 6, kas ir vidējs radiācijas apjoms, taču dažās dienās mēneša 1. dekādē UVI bija zems (zem 3).
Siltajā pavasarī agri ziedēt sāka zirgkastaņas un ceriņi. Mēneša vidū ziedēja ābeles un pīlādži, beigās – jasmīni, mežrozītes, segliņi. Pļavās ziedus raisīja pļavas augi, mēneša beigās ziedēja pīpenes, magones, rudzupuķes un citi augi. Mežos maija sākumā bija sastopamas pavasara sēnes, piemēram, maija auzenes. Savukārt ap 20. maiju Valkas un Jelgavas pusē jau uzietas pirmās baravikas. Mēneša beigās sākās uz lauka augošo zemeņu un meža zemeņu nogatavošanās fenoloģiskā parādība.1
Gājputnu atlidošanā reģistrēts atkārtots rekords – 4. maijā Lielsesavā novērots upes ķauķis (arī 2004. gada 4. maijā tas novērots Ķemeru Nacionālajā parkā).2
Mēneša beigās ūdens temperatūra upes un ezeros sasniedza +20,0 … 24,0 °C.
Maija 3. dekādes apskats
Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3°C, kas ir 6,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,1 °C tika novērota 26. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī.
Reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. maijā Pāvilostā jaunais rekords ir +27,3 °C, 25. maija Ventspilī – +28,2 °C, 27. maija Kolkā – +23,8 °C, Liepājā – +27,9 °C, Madonā – +29,5 °C, Pāvilostā – +28,6 °C, Priekuļos – +29,4 °C, Rūjienā – +28,3 °C, Ventspilī – +28,0 °C, 29. maija Ventspilī – +30,1 °C, bet 30. maija Madonā – +28,1 °C.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kolkā – 0,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Rūjienā – 4 diennaktis, bet Kolkā un Siguldā šādu diennakšu nebija.
Kaut arī teju katru dienu kādā Latvijas vietā stipri lija (piemēram, 25. maijā Rīgā nolija 20 mm nokrišņu), daudzviet turpinājās sausums, lielā daļā Latvijas mežos ir augsta ugunsbīstamība.
Dekādes vidū un beigās teju katru dienu no kādas Latvijas vietas tika saņemtas ziņas par krusu. Piemēram, 25. maijā pērkona negaisu pavadīja krusa Sēlijā, Viesītē, Baložos, Jūrmalā, Vaivaros, Piņķos un Ādažos, 27. maijā – Rūjienā, 28. maijā – Dzērbenē, 29. maijā – Rīgā, Jēkabpils un Limbažu pusē, 31. maijā – Svētes pagastā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% – no 54% Rīgā līdz 77% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā.
Dažās dienās novērotas vairākas retas mākoņu formas, piemēram, 25. maijā Sēlijā, Jēkabpils apkārtnē, pēc pērkona negaisa bijuši tesmeņveida mākoņi.
Mēneša beigās ūdens temperatūra Daugavā sasniedza +19,0 … 22,0 °C, Latgales upēs – +17,0 … 23,0 °C, Vidzemes upēs – +15,0 … 24,0 °C, Zemgales upēs – +19,0 … 24,0 °C, Kurzemes upēs – +16,0 … 23,0 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs – +17,0 … 23,0 °C, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē – +8,– … 22,0 °C.
Maija 3. dekādes sākumā Valkas un Jelgavas pusē jau uzietas pirmās baravikas.
Pļavās zied pīpenes, magones, plostbārži, rudzupuķes, magones, dzegužpirkstītes, retēji, mežos – meža zemenes, zilganās kazenes, segliņi. Ziedēt sākuši arī jasmīni un mežrozītes. Sāka nogatavoties uz lauka augošās zemenes un meža zemenes.1
|
|
|---|---|
Pļavas plostbārdis, 29.05.2024. Valkas pagasts, foto: Astra Kalve
|
Eiropas segliņš, 26.05.2024. Rīga, foto: Lilita Svirževska
|
Maija 2. dekādes apskats
Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,6 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 12. maijā Daugavpilī un Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26 °C tika novērota 18. maijā Saldū.
Maija 2. dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka, bet vidū un otrajā pusē – augstāka par klimatisko normu. Gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Skultē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 0,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Priekuļos – 2 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rūjienā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 66% – no 60% Gulbenē, Priekuļos un Rūjienā līdz 77% Skultē.
Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 11. maijā Jelgavā.
Dekādes sākumā vēl daudzviet uz augsnes virskārtas bija novērojama salna. Atsevišķās dienās bija lokāli novērojams pērkona negaiss, stiprs lietus, krusa un migla. Piemēram, 19. maijā daudzviet (Salas pagastā, Kabiles – Vānes apkārtnē, Jelgavā, Tukuma novada Viesatā un citviet) lokāli bija novērojama krusa. Krusas graudi nebija ļoti liela izmēra, taču konkrētajās vietās tā krita vairākas minūtes ilgi, tādējādi dažviet sakapājot jau uzdīgušos kultūraugus, kā arī puķes dārzos un savvaļas augus.
Dekādes sākumā daudzviet varēja novērot ziemeļblāzmu, bet 14. maijā Siguldas apkārtnē un 15. maijā Valmieras pusē novērota tā saucamā velna slota jeb putekļu virpulis, kas parasti veidojas sausā laikā pavasarī, būtiskus postījumus nenoradot. Savukārt 20. maijā Allažu pusē novērots neliels virpuļviesulis, pēc kura bija pērkona negaiss un stipras lietusgāzes.
Dekādes beigās valsts austrumu daļā tika izsludināts dzeltenais brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.
Pamazām paaugstinās arī ūdens temperatūra upēs un ezeros. Dekādes beigās ūdens temperatūra Daugavā sasniedza +14,0 … +16,0 °C, Latgales upēs +14,0 … +19,0 °C, Vidzemes upēs +12,0 … +18,0 °C, Zemgales upēs +15,0 … +20,0 °C, Kurzemes upēs +13,0 … +19,0 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +12,0 … +18,0 °C, Baltijas jūras piekrastē +10,0 °C un Rīgas līča piekrastē – +12,0 … +17,0 °C.
Dabā turpināja ziedēt zirgkastaņas, ceriņi, ābeles, sāka ziedēt pīlādži, bet dārzos ziedus raisījušas zemenes. Pļavās un mežos arī jau zied vīķi, gundegas, dzegužpuķes, bitenes, spuļģīši, maijpuķītes un citi augi.1
|
|
|---|---|
Vīru dzegužpuķe, 20.05.2024. Kalsnavas pagasts, foto: Baiba Bambe
|
Pļavas bitene, 18.05.2024. Rīga, foto: Gunita Kolle
|
Maija 1. dekādes apskats
Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8°C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,1 °C tika novērota 1. maijā Pāvilostā.
Maijs iesākās ar ļoti siltu laiku, taču maija 1. dekādes otrā puse bija aukstāka par klimatisko normu. Kopumā dekādē tika sasniegti vairāki gaisa temperatūras rekordi. 1. maijā tika sasniegti divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Liepājā (+24,9 °C) un Pāvilostā (+25,1 °C). Savukārt 9. maijā tika reģistrēti pieci jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Alūksnē (–4,1 °C), Dagdā (–3,5 °C), Gulbenē (–4,0 °C), Madonā (–5,5 °C) un Rēzeknē (–5,1 °C). Dagdā un Rēzeknē šie rekordi vienlaicīgi ir arī visa maija mēneša jaunie minimālo gaisa temperatūru rekordi.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (30,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā – 1,2 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī un Zīlānos – 3 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Rūjienā un Stendē – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 65% – no 56% Rūjienā līdz 73% Kolkā un Mērsragā.
Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 10. maijā Rīgā.
Vairākās naktīs tika novērotas stipras salnas, īpaši naktī uz 9. maiju, kad termometra stabiņš daudzviet valsts austrumu rajonos noslīdēja līdz pat –1,0 … –6,0 °C atzīmei. Dārzos ziedēja augļu koki un ogulāji, tai skaitā ābeles, ķirši, plūmes. Daudzviet salnas būs radījušās postījumus, bet to apjomu konstatēt varēs vēlāk.
Agri ziedēt sākušas zirgkastaņas un ceriņi. Mežos sastopamas pavasara sēnes, piemēram, maija auzenes1. 4. maijā Lielsesavā novērots upes ķauķis – tas ir atkārtots agrākais novērojums vēsturē (2004., Ķemeru Nacionālais parks)2.
Dekādes beigās visā Latvijā bija novērojama spoža ziemeļblāzma, Zemi skāra vairāk nekā divdesmit gadu laikā spēcīgākā ģeomagnētiskā vētra.
|
|
|---|---|
Suņu vijolīte, 05.05.2024. Jūrmala, foto: Karmena Roze
|
Meža ābele, 06.05.2024. Aiviekstes pagasts, foto: Baiba Bambe
|