Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī un 28. janvārī Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 78,9 mm, kas ir 56% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm.
Nokrišņu daudzums janvārī visos upju baseinos bija krietni virs normas vērtībām. Kopumā nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 116% no normas. Nokrišņu daudzums Lielupes, Aiviekstes un Gaujas baseinos bija 125–132% no janvāra normas. Savukārt, nokrišņu daudzums Irbes, Salacas, Bārtas un Ogres baseinos bija 155–174% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Ventas baseinā, kur novērotais nokrišņu daudzums bija divreiz lielāks par ilggadējo vidējo rādītāju – 200% no mēneša normas.
Janvārī upju notece nokrišņu un sniega kušanas ietekmē vairākos upju baseinos bijusi būtiski lielāka nekā ierasts šajā mēnesī. Janvārī ūdenīgums Dubnas, Lielupes un Aiviekstes baseinos bija 52–94% no normas, Ogres un Daugavas baseinos bija attiecīgi 135–158% no normas, bet Ventas, Gaujas, Bārtas un Salacas baseinos ūdenīgums bija 183–205% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 758 m3/s, maksimālā pietece 929 m3/s novērota 20. janvārī, bet minimālā pietece 484 m3/s novērota 1. janvārī.
Gadumija bija vējaina un nokrišņiem bagāta, daudzviet lija stipri. Straujākais ūdenslīmeņa kāpums janvāra sākumā bija novērots Kurzemes un Ziemeļvidzemes upēs. Bija izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni Kurzemes un Vidzemes upēs, kā arī oranžās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni Sakas un Užavas sateces baseinos.
Janvārī ūdens līmeņa svārstības upēs izraisīja gan nokrišņi, gan atkusnis. Ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs bija vērojama gan mēneša sākumā, gan mēneša vidū, ko galvenokārt izraisīja nokrišņi un pozitīva gaisa temperatūra, līdz ar to arī sniega un ledus kušana. Daudzviet Salacas baseinā, kā arī Kurzemē un Zemgalē upju tuvumā ilgstoši bijušas applūdušas palienes un zemākās vietas. Ūdens bija uzkrājies arī beznoteces ieplakās, tur tas saglabājās ilgstošu laiku.
Daugavas baseina upēs janvārī novēroti ļoti atšķirīgi ūdens līmeņa svārstību intervāli. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,85–1,88 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,11–1,16 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,70–0,93 m robežās. Daugavas baseina upēs janvārī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,17–0,76 m amplitūdā, lielākas svārstības bija Ogrē (līdz 1,70 m) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,94 m). Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija attiecīgi 0,19 un 0,46 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,86–0,98 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,76 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi mazāka – 0,53 m. Savukārt, Gaujā mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija 0,57–0,87 m, citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bijušas 0,08–0,66 m intervālā, lielākas svārstības novērotas Amatā pie Melturiem (0,90 m) un Tirzā pie Lejasciema (1,01 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Slokai bija 0,61–0,75 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,22–0,80 m, bet dažviet tā bijusi pat lielāka – Tērvetē pie Bramberģēs (1,15 m) un Svētē pie Ūziņiem (1,53 m).
Kā jau iepriekš tika minēts, nokrišņu un atkušņa ietekmē Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības bija lielākas. Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 2,06–3,15 m, arī tās baseina upēs Ciecerē, Abavā un Imulā bijušas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas (1,81–2,17 m). Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija 1,16–1,80 m robežās, lielāks Bārtā pie Dūkupjiem (2,98 m).
Janvāra pašā sakumā Latvijas upēs bija lielākoties brīvas no ledus, dažviet upēs bija saglabājušies nogūluši ūdensaugi, daudzviet ripārās zonas augi – niedres un citi. Daugavas augšteces posmā pie Suražas Baltkrievijā bija saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem.
Pirmās dekādes otrajā pusē palika vēsāks, līdz ar to Latvijas ūdenstilpēs atsāka veidoties sākotnējās ledus formas – daudzviet gar krastiem bija izveidojušās piesalas, upēs gāja vižņi ar dažādu intensitāti. Daugavas posmā no Daugavpils līdz Jēkabpilij gar krastiem bija izveidojušas piesalas, upē gāja reti līdz bieži vižņi.
Rēzeknē pie Griškāniem bija izveidojusies ledus pāržmauga.
Arī citu baseinu upēs intensīvi turpināja veidoties sākotnējās ledus formas. Pļaviņu ūdenskrātuvē visa ūdens virsma bija noklāta ar vižņiem.
Arī Gaujas baseina upēs, Salacā un Lielupē gāja vižņi un bija saglabājušas piesalas.
Otrās dekādes sākumā Daugavā pie Suražas bija izveidojusies nepilna ledus sega, pārējos Daugavas posmos un citās Daugavas baseina upēs gar krastiem bija saglabājušas piesalas, turpināja iet vižņi. Pļaviņu ūdenskrātuvē joprojām visa ūdens virsma bija noklāta ar vižņiem. Gaujas un Salacas baseina upēs dažviet gar krastiem saglabājušas piesalas, dažviet turpināja iet vižņi. Latvijas rietumu un centrālajā daļā palika siltāks, līdz ar to Zemgales upes lielākoties bija jau brīvas no ledus, dažviet bija saglabājušas piesalas vai paliku piesalas. Kurzemes upes arī bija lielākoties brīvas no ledus.
Otrās dekādes otrajā pusē palika siltāk, ledus kusa uz vietas, bet vēl daudzviet Latgales un Vidzemes upēs gar krastiem bija saglabājušas piesalas, dažviet turpināja iet vižņi.
Otrās dekādes beigās palika siltāks, līdz ar to upēs bija lielākoties brīvas no ledus līdz pat mēneša beigām, arī Daugavā pie Suražas (Baltkrievijā) ledus sega bija izkususi.