Redingas Universitātes klimata zinātnieks Eds Hokinss 2016. gada maijā izveidoja vizualizāciju, ko tagad dēvējam par klimata svītrām (mēdz izskanēt arī tādi vārdu salikumi kā klimata svītras, klimata laika līnijas, klimata joslas, sildošās svītras, u.c.). Vizualizācijas mērķis bija pievērst plašāku sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, vizuāli pievilcīgā veidā atspoguļojot globālās gaisa temperatūras izmaiņas. Pēc Eda Hokinsa piemēra daudzi klimatologi visā pasaulē ir izmantojuši šo uzskatāmo veidu klimata pārmaiņu atspoguļošanā, šādu risinājumu pielietojot ne tikai gaisa temperatūras izmaiņu atspoguļošanai, bet arī citu meteoroloģisko parametru ilgtermiņa izmaiņu raksturošanai kādā ģeogrāfiskā vietā.
Katra no klimata svītrām sevī ietver informāciju par meteoroloģiskā parametra gada vērtības novirzi no klimatiskās normas (1991.–2020. gads). Latvijas klimata pārmaiņu svītrām pa virsu attēlotas līnijas, kas ataino ikgadējās parametra vērtības. Gaisa temperatūrai vērtības pieejamas no 1947. līdz 2023. gadam un attēlotas °C, savukārt nokrišņu daudzumam – pieejamas no 1945. līdz 2023. gadam un attēlotas milimetros.
Vidējās gaisa temperatūras kontekstā, pozitīvās novirzes no klimatiskās normas joslās tiek iekrāsotas sarkanā krāsā (jo siltāks bijis gads, jo tumšāk sarkana konkrētā svītra), savukārt, jo konkrētais gads vidēji Latvijā bijis vēsāks, jo josla iekrāsota tumšāk zila. Klimata svītrās redzams, ka to kreisajā pusē, kur attēloti senākie gadi, biežāk dominē zilās krāsas toņi, bet labajā pusē – sarkanās, kas norāda uz gaisa temperatūras paaugstināšanās tendenci.
Nokrišņu daudzumam sausākie gadi Latvijas vēsturē tiek atspoguļoti dzeltenā krāsā, savukārt, jo gads bijis mitrāks, jo tumšāk zilā krāsā tam atbilstošā josla ir iekrāsota. Latvijas nokrišņu daudzuma grafikā salīdzinājumā ar vidējo gaisa temperatūru tik izteiktas pārmaiņas nav novērojamas. Lai gan Latvijā kopējā nokrišņu daudzuma ilgtermiņa tendence ir pozitīva, nokrišņiem bagāti un arī sausi gadi bijuši gan senāk, gan arī mūsdienās.