Atjaunots: 05.04.2023.
Limbažu novads
Gaisa temperatūra
2022. gadā vidējā gaisa temperatūra Limbažu novadā bija +7,2 °C , šim gadam esot 0,6 °C siltākam par 1991.-2020. gada normu (+6,6 ºC).
Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) Limbažu novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,7 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -3,5 ºC ir februāris.
Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Limbažu novada novērojumu stacijā “Ainaži” ir +33.7 ºC (novērota 2018. gada 30. jūlijā). Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-37.1 ºC) meteoroloģisko novērojumu stacijā “Ainaži” reģistrēta 1978. gada 31. decembrī, līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūda ir 70.8 ºC.
Nokrišņu daudzums
2022. gadā kopējais nokrišņu daudzums Limbažu novadā bija 674,8 mm, šim gadam esot 2% sausākam par 1991.-2020. gada normu (690,8 mm).
Limbažu novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 690,8 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir augustā (82,2 mm), bet vismazāk – martā, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 36,4 mm.
Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Limbažu novadā paaugstinājusies par 1,1 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 26,9 mm.
Vēja ātrums un virziens
Līdzšinējās normas periodā (1991. - 2020. gads) novērojumu stacijā “Ainaži” vidējais vēja ātrums ir 3,9 m/s. Vējainākais mēnesis ir decembris, tā vidējais vēja ātrums ir 4,8 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidiem. Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā, tā vidējais vēja ātrums ir 3,2 m/s. Novērojumu stacijā “Ainaži” vidēji 1,6% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 4,5 m/s.
Prognozētās klimata pārmaiņas
Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".
Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Limbažu novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.-2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +9 ºC, tas ir, būs par 2,4 ºC augstāka nekā 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +11 ºC, tas ir, būs par 4,4 ºC augstāka nekā mūsdienās.
Būtiski saruks sala dienu skaits - no vidēji 130 sala dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 87 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 57 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Vasaras dienu skaits pieaugs - no vidēji 19 vasaras dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 40 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 60 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Mūsdienās Limbažu novadā tropiskās naktis ir bijušas vien atsevišķos gados, vidēji esot mazāk nekā vienai tropiskajai naktij gadā. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 3, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 11 tropiskās naktis gadā.
Veģetācijas perioda ilgums no 192 dienām mūsdienās pieaugs līdz 219 vai 237 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Limbažu novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu - sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.
Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 812,8 mm (pieaugums par 122 mm) vai pat 838,5 mm (pieaugums par 147,7 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.-2020.) ir 3,9 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 2,5 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 1,2 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Skaidrojumi
Sala dienas - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.
Vasaras dienas - diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.
Tropiskās naktis - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.
Veģetācijas perioda ilgums - dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.
Karstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.-1990. gads) 90. procentiles.
Aukstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.-1990. gads) 10. procentiles.
Dienas ar stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.
Lejupielādēt grafiku datus