4. maija laika apstākļu raksturojums
Neatkarības atjaunošanas diena, 1990. gada 4. maijs, visā Latvijā bija saulaina, ar nelielu mākoņu daudzumu un bez nokrišņiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija no +10,0 °C Skultē līdz +15,4 °C Daugavpilī, kur dienā gaisa temperatūra sasniedza +22,4 °C, bet diennakts viszemākā gaisa temperatūra bija +2,0 °C Rucavā. Valsts austrumos tika novērots arī brāzmains ziemeļu puses vējš, kas Dagdā brāzmās sasniedza 18 m/s lielu ātrumu.
Vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma (1991.-2020. gads) Neatkarības atjaunošanas dienai Latvijā ir +9,5 °C. Visvēsākais 4. maijs ierasti ir Kolkā, kur norma ir +7,4 °C, bet vissiltākais ir Rīgā (+11,0 °C).
Kopš 1990. gada vissiltākais 4. maijs bija 2002. gadā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,1 °C un Liepājā un Pāvilostā dienā gaiss iesila līdz +28,4 °C, kas ir 4. maija nacionālais maksimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt visvēsākie svētki bija 1999. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā (+3,5 °C) bija 6 °C zem diennakts normas. Todien no rīta gaisa temperatūra Zosēnos pazeminājās līdz -5,3 °C, bet dienā lielākajā daļā valsts gaisa temperatūra nesasniedza pat 10 °C.
Kopš 1990. gada kopumā 7 reizes 4. maijs ir pavadīts bez nokrišņiem visā valstī, tostarp arī pērn. Nokrišņiem bagātākie svētki bija 2010. gadā, kad vienīgo reizi nokrišņi novēroti visā Latvijā un nokrišņu daudzums vidēji bija 10,3 mm. Savukārt vislielākais nokrišņu daudzums 4. maijā reģistrēts Mērsragā 1998. gadā – 28,3 mm.
Iepriekšējos gados 4. maijā ir valdījis gan vasarīgs karstums, gan ziemīgs sals. Līdz ar to ir bijuši gan pērkona negaisi, ko nereti pavadījusi gan krusa, gan slapjš sniegs, kā arī snigšana, kas lielākoties tomēr nav veidojusi sniega segu, tamdēļ kopš 1990. gada vien 2007. gada 4. maijā kādā Latvijas reģionā izveidojās sniega sega – Alūksnē un Neretā tās biezums sasniedza attiecīgi 2 un 1 cm. Bet visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas 1997. gadā Dobelē – 22 m/s.
