Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 94%, Aiviekstes 64%, Gaujas 76%, Salacas 109%, Lielupes 186%, Ventas 130% no normas. Septembrī lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Kurzemē un Zemgalē, vismazākais Latvijas ziemeļaustrumu daļā.
Daugavas ūdenīgums bija 51%, Aiviekstes 37%, Gaujas 49%, Lielupes 25%, Ventas 93%, no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 165 m³/s, maksimālā pietece 174 m³/s novērota 1. septembrī, minimālā pietece 155 m³/s – 16. septembrī.
Septembrī Latgales un Vidzemes upēs pārsvarā bija vērojamas nelielas, vasaras mazūdens periodam raksturīgas ūdens līmeņu svārstības. Valsts austrumu un centrālās daļas upēs ūdens īmeņa svārstību intervāls mēnesī sasniedza tikai 4–40 cm. Valsts rietumu daļā nokrišņi izraisīja krasākas ūdens līmeņu maiņas un ūdens līmenis septembrī svārstījās Bērzē 1,7 m, Ventā 0,8–1,3 m, Bārtā 0,8–1,1 m intervālā. Arī Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvu posmos ūdens līmeņu svārstību intervāls sasniedza 0,9–1,0 m.
Augstākie ūdens līmeņi un caurplūdumi Latgales un Vidzemes upēs galvenokārt novēroti septembra pirmajā dekādē, bet Zemgales un Kurzemes upēs – septembra trešajā dekādē. Savukārt mēneša noteces minimums Latvijas upēs pārsvarā reģistrēts septembra otrajā pusē, tikai dažviet, piemēram, Aiviekstes augštecē, Ventā pie Vārdavas un Bārtā – mēneša sākumā.
Augstākā ūdens temperatūra novērota 1. septembrī, Vidzemes upēs +15...+19° C, Latgales upēs +18...+19° C, Zemgales un Kurzemes upēs +17...+20° C robežās. Turpmākajā mēneša gaitā ūdens pakāpeniski atdzisa, tomēr līdz pat trešās dekādes vidum tas bija relatīvi silts un temperatūras svārstības bija nelielas. Ar 25. septembri, gaisa temperatūrai pazeminoties, sākās straujāka ūdens atdzišana un pašās mēneša beigās ūdens temperatūra Vidzemes upēs noslīdēja līdz +6...+9° C, Latgales upēs +7...+10° C, Zemgales upēs +9...+11° C un Kurzemes upēs +9...+10° C.
3.attēls. Gauja pie Siguldas 2013. gada 1. septembrī (foto L. Klints)