KLIMATA PORTĀLS

2010. gada februāra Latvijas upju režīma apskats

Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 131%, Aiviekstes 122%, Gaujas 136%, Salacas 139%, Lielupes 181%, Ventas 110% no normas. Mēneša vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija 0,7º zemāka par normu, zemākās temperatūras reģistrētas pirmajā dekādē, savukārt trešās dekādes beigās 2-3 dienas diennakts vidējās temperatūras bija pozitīvas.

Daugavas ūdenīgums bija 97%, Aiviekstes 47%, Gaujas 81%, Lielupes 52%, Ventas 33% no normas.

  1. attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2010. gada februārī

Augstākie ūdens līmeņi Daugavā un Salacā novēroti februāra sākumā, citās Latvijas upēs pārsvarā mēneša beigās. Savukārt zemākie līmeņi Dubnā, Aiviekstes augštecē, Gaujas vidustecē un lejtecē, Lielupes augštecē un Kurzemes upēs reģistrēti februāra pirmajās dienās, bet Daugavā, Salacā, Aiviekstes un Lielupes lejtecēs, Rēzeknē, Lielajā Juglā un Amatā laikā no 16. līdz 24. februārim.

Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija neliels: Salacā 0,4-0,7 m, Daugavā 0,4-0,6 m, Bārtā 0,3-06 m, Lielupē 0,2-0,4 m, Aiviekstē un Ventā 0,2-0,3 m, Gaujā 0,1 –0,2 m.

Mēneša beigās Latvijā iestājās atkusnis, upēs ieplūda sniega kušanas ūdeņi, taču līdz februāra beigām kopējā līmeņu celšanās bija neliela, tikai 0,1-0,3 m.

  1. attēls. Ūdens līmeņu svārstības 2010. gada februārī

Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 298 m³/s, maksimālā pietece 363 m³/s novērota 1. februārī, minimālā pietece 271 m³/s - 19. februārī.

Februārī ledus apstākļi upēs maz mainījās. Mēneša pirmajā pusē ledus biezums palielinājās, turpretī trešajā dekādē pārsvarā nedaudz samazinājās. Dažviet, kā piemēram, Dubnā pie Sīļiem un Ventā pie Kuldīgas ledus segā parādījās izskalojumi un caurkusumi. Februāra beigās, kūstot sniegam, uz ledus parādījās sniegūdens lāmas, daudzviet arī ūdens, dažviet izveidojās piekrastes vaļumjoslas.

28. februārī ledus Kurzemes, Zemgales un Vidzemes upēs bija 5-15 cm biezāks, bet Daugavā nedaudz plānāks kā parasti: tā biezums Bārtā 45-47 cm, Ventā 36-43 cm, Sakas lejtecē 33-38 cm, Lielupē 35-48 cm, Gaujā 25-58, Daugavā 18-41 cm, lejpus Jēkabpils 50-59 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 41-55 cm, Aiviekstē 35-51cm, Ogres lejtecē 32-55 cm. Dažviet bija izveidojies slāņains ledus ar ievērojamu kopējo biezumu: Salacā pie Lagastes 82 cm, Rēzeknē pie Griškāniem un Svētē pie Ūziņiem 60 cm.

Sniega krājumi upju baseinos pēc 28. februāra sniega uzmērījumu datiem izrādījās lielāki par normu. Sniega segas biezums Zemgalē bija 22-35 cm, Kurzemē 18-46 cm. Alūksnes un Vidzemes augstienēs 32-58 cm, Latgalē 22-43 cm, Daugavas baseinā Baltkrievijas un Krievijas teritorijā 23-56 cm.