Atjaunots: 05.04.2023.
Mārupes novads
Gaisa temperatūra
2022. gadā vidējā gaisa temperatūra Mārupes novadā bija +8,1 °C , šim gadam esot 0,5 °C siltākam par 1991.-2020. gada normu (+7,6 ºC).
Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) Mārupes novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +18,6 ºC. Savukārt visaukstākie gada mēneši ar vidējo gaisa temperatūru -2,2 ºC ir janvāris un februāris.
Visā novērojumu periodā visaugstākā gaisa temperatūra reģistrēta Mārupes novadam tuvākajā novērojumu stacijā “Rīga” +34.5 ºC (novērota 1885. gada 15. jūlijā). Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-34.9 ºC) meteoroloģisko novērojumu stacijā “Rīga” reģistrēta 1956. gada 1. februārī, līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūda ir 69.4 ºC.
Nokrišņu daudzums
2022. gadā kopējais nokrišņu daudzums Mārupes novadā bija 670,9 mm, šim gadam esot 2% sausākam par 1991.-2020. gada normu (684,7 mm).
Mārupes novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 684,7 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir jūlijā (83,8 mm), bet vismazāk – martā, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 34,9 mm.
Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Mārupes novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 25,5 mm.
Vēja ātrums un virziens
Līdzšinējās normas periodā (1991. - 2020. gads) novērojumu stacijā “Rīga” vidējais vēja ātrums ir 3,3 m/s. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, to vidējais vēja ātrums ir 3,8 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidiem (janvārī un decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir augustā, tā vidējais vēja ātrums ir 2,8 m/s. Novērojumu stacijā “Rīga” vidēji 2% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 3,7 m/s.
Prognozētās klimata pārmaiņas
Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".
Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Mārupes novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.-2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +9,6 ºC, tas ir, būs par 2 ºC augstāka nekā 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +11,6 ºC, tas ir, būs par 4 ºC augstāka nekā mūsdienās.
Būtiski saruks sala dienu skaits - no vidēji 113 sala dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 78 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 50 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Vasaras dienu skaits pieaugs - no vidēji 25 vasaras dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 49 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 70 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Mūsdienās Mārupes novadā ir vidēji 1 tropiskā nakts. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 4, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 14 tropiskās naktis gadā.
Veģetācijas perioda ilgums no 208 dienām mūsdienās pieaugs līdz 227 vai 247 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Mārupes novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu - sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.
Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 709,1 mm (pieaugums par 24,4 mm) vai pat 724,9 mm (pieaugums par 40,2 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.-2020.) ir 4,4 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 2,1 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 1 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Skaidrojumi
Sala dienas - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.
Vasaras dienas - diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.
Tropiskās naktis - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.
Veģetācijas perioda ilgums - dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.
Karstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.-1990. gads) 90. procentiles.
Aukstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.-1990. gads) 10. procentiles.
Dienas ar stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.
Lejupielādēt grafiku datus