Maijs
Lai gan maijā dienu skaits ar nokrišņiem ir neliels (otrs mazākais aiz aprīļa), nokrišņu daudzums jau būtiski palielinās – nokrišņi kļūst intensīvāki. Šajā mēnesī atlido bezdelīgas, dzeguzes, lakstīgalas – tie ir tālie migranti, putni, kuri barojas ar kukaiņiem. Maijs ir arī otrs saulainākais mēnesis. Zemniekiem, kuri audzē augļu kokus un ogulājus, galvassāpes sagādā diezgan biežās salnas, kas ietekmē ražu.
Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)
Maijā vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +11,4 °C. Līdzīgi kā aprīlī, arī maijā vēsāks laiks valda Kolkā (+9,6 °C), bet augstākā gaisa temperatūra pilsētas siltumsalas ietekmē novērojama Rīgā (+13,0 °C).
Maija vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +16,7 °C, valsts teritorijā tā ir no +13,8 °C Kolkā līdz +18,1 °C Bauskā, Jelgavā un Daugavpilī. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +5,7 °C, valsts teritorijā tā ir no +4,1 °C Zosēnos līdz +8,2 °C Rīgā.
Maijā ir otrs mazākais dienu skaits ar nokrišņiem (vismaz 1 mm) aiz aprīļa, vidēji tie reģistrēti tikai 8 dienas mēnesī. Visretāk (6 dienas) nokrišņus iespējams novērot Liepājā un Kolkā, bet visbiežāk (10 dienas) – Rēzeknē.
Nokrišņu daudzums maijā ir 50,4 mm. Vismazāk nokrišņu ir Kolkā (34,0 mm), bet visvairāk – Alūksnē (63,1 mm).
Saules spīdēšanas ilgums maijā Latvijā vidēji ir 281 stundas. Maijs ir otrs saulainākais mēnesis (aiz jūlija). Saulaino stundu skaits mēnesī ir liels, jo bieži valda anticikloni, kas atnes skaidru laiku.
Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.-1990.), maija vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 0,4 grādiem, salīdzinot ar citiem gada mēnešiem tas ir neliels kāpums.
Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam maijā ir par 4,9 mm lielāks nekā 1961.-1990. gadu periodā.
Fenoloģiskie novērojumi
Maija sākums dzīvajā dabā ir ļoti rosīgs. Mēneša pirmajā dekādē lapas plaukst jāņogām, upenēm, ceriņiem, pīlādžiem, lazdām, baltalkšņiem, vītoliem, bērziem, zirgkastaņām, kļavām, ķiršiem un ābelēm. Maija sākumā, vienlaikus ar ziedēšanas sākumu, atlido bezdelīgas un dzirdama dzeguzes un lakstīgalas pirmā dziesma. Šajā laikā notiek arī dažādi lauka darbi, piemēram, kartupeļus visbiežāk sāk stādīt 12. maijā. Maija vidum raksturīga ievu ziedēšana, šajā laikā zied arī upenes, ķirši un oši. Mājas un meža zemenes sāk ziedēt ap 17. maiju, vienā laikā ar ozoliem un zirgkastaņām. Visbeidzot sāk plaukt lapas arī platlapu kokiem – ozoliem un liepām, uzzied pīlādži. Ābeles, ceriņi un kreimenes sāk ziedēt ap 20. maiju, kad parasti tiek fiksēta arī pēdējā pavasara salna gaisā. Tieši šajā laikā ļoti nozīmīgus postījumus gaidāmajai augļu un ogu ražai var nodarīt salnas.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais maijs bijis 1927. gadā (+6,3 °C), bet siltākais – 2018. gadā (+15,3 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1941. gadā (14,4 mm), bet visvairāk – 1928. gadā (117,0 mm).
Lielā daļā Latvijas 1938. un 1941. gada maijā nokrišņu nebija.
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra maijā var pārsniegt +31 grādu. Tā, piemēram, 2014. gada 23. maijā Ventspilī bija +31,4 °C, 1982. gada 28. maijā Mērsragā novēroti +31,6 °C, 2014. gada 23. maijā Ventspilī +31,7 °C, 1958. gada 28. maijā Daugavpilī +31,8 °C, bet nepārspēts rekords pieder Stendei, kur 1971. gada 18. maijā bijis +33,4 °C karstums.
Viszemākā diennakts minimālā gaisa temperatūra (-10,5 °C) reģistrēta 1953. gada 8. maijā Zosēnos. Auksts bijis arī 1999. gada 9. maijā Zosēnos (-6,5 °C), 1935. gada 2. maijā Rūjienā (-6,5 °C), 2007. gada 2. maijā Zosēnos (-6,7 °C) un 1935. gada 1. maijā Ainažos (-7,5 °C).
Maksimālais nokrišņu daudzums diennaktī novērots Stendē 1971. gada 27. maijā, kur nolija 93,6 mm. Vēl ekstremāls nokrišņu daudzums novērots Rucavā 1949. gada 22. maijā (86,8 mm), Aucē 1971. gada 27. maijā (79,3 mm), Lubānā 1957. gada 22. maijā (76,5 mm) un Jelgavā 1983. gada 27. maijā (76,1 mm).
1953. gada 29. maijā Kazdangā reģistrēta visvēlākā sniega sega Latvijā, tās biezums sasniedza 5 cm.
Savukārt Siguldas draudzes hronikā minēts, ka 1872. gada 10. maijā Siguldā plosījies virpuļviesulis. Daži krusas graudi bijuši krietna rieksta lielumā, izveidojies arī milzīgs putekļu stabs. Siguldas pilsmuižas novadā tika pilnīgi nopostītas trīs mājas un divas muižas, kā arī dažas zemnieku sētas. Vislielāko postu virpuļviesulis nodarīja Ķempju baznīcai un tās apkārtnei, līdz pamatiem noārdot baznīcas 1 metru biezās akmens mūru sienas, tika nopostītas arī četras pie Ķempju muižas piederošās mājas un lielas platības meža noguldītas gar zemi, bijuši arī divi cilvēku upuri.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
Ļoti reti maijā iespējams sniegputenis un slapja sniega radītais apledojums. No nelabvēlīgajām parādībām mēnesī jāpiemin migla, krusa un pērkona negaiss, mēnesī vidēji novērotas 8529 zibens izlādes.