2018. gada decembra Latvijas upju režīma apskats

Kopumā nokrišņu daudzums decembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 79%, Aiviekstes baseinā 71%, Gaujas baseinā 39%, Salacas baseinā 53%, Lielupes baseinā 76% un Ventas baseinā 47% no normas (1. attēls). Visvairāk nokrišņu decembrī bija Vičakos – 47,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Skultē (14,7 mm).

attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada decembrī

Decembra mēneša vidējā upju notece bija zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, šāda tendence Latvijas upju baseinos šogad saglabājas kopš marta.

Attiecīgi decembrī Daugavas ūdenīgums bija 41%, Aiviekstes 25%, Gaujas 26%, Lielupes 26% un Ventas 28% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES decembrī bija 156 m³/s, maksimālā pietece 180 m³/s novērota 12. un 13. decembrī, bet minimālā pietece 113 m³/s novērota 3. decembrī.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada decembrī

Lielākajā daļā Latvijas austrumu daļas upju decembrī bija stabila ūdens līmeņa gaita (3. attēls) ar nelielām ūdens līmeņa svārstībām, bet Latvijas rietumu daļas upēs un arī dažās centrālās daļas upēs ūdens līmeņa svārstības bija izteiktākas, piemēram, Bārtā ūdens līmeņa svārstību amplitūda decembrī bija gandrīz metrs. Ūdens līmeņa svārstības upēs izraisīja gan atkušņa periodi, gan sala periodi. Dienās, kad bija pozitīvas gaisa temperatūras, ūdens līmenis nokrišņu, sniega segas un ledus kušanas ietekmē paaugstinājās. Austrumu daļas upēs ūdens līmeņa svārstības vairāk radīja ledus procesi. Daugavā daudzviet izveidojās ledus sablīvējumi, kas radīja krasākas ūdens līmeņa izmaiņas un kopumā ūdens līmeņa svārstību intervāls Daugavā decembrī bija 20–61 cm.

attēls. Diennakts maksimālais ūdens līmenis 2018. gada decembrī

Šoziem ledus sāka veidoties novembra izskaņā, ledus veidošanās bija ļoti intensīva un daudzviet ātri izveidojās ļoti plāna ledus sega. Decembris sākās ar atkusni, tādēļ ledus veidošanās procesi upēs apstājās. Atkusnis ieilga un ledus sega daudzviet upēs sāka sairt, palielinājās lāsmeņi, uz ledus parādījās ūdens, jo izkusa uz ledus esošais sniegs. Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs lielākoties saglabājās nepilna ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem, bet rietumu daļas upēs un straujākajos upju posmos ledus sega saira, vietām gar krastiem saglabājās palieku piesalas. Decembra vidū atgriezās ziemai raksturīgāki laika apstākļi. 17. decembrī intensīvi sniga, tāpēc no ledus brīvajos upju posmos veidojās sniega putra, bet ar ledu klātajos upju posmos ledus pārklājās ar sniega segu. Upēs atsākās ledus veidošanās.

Salacā novembra beigās gar krastiem izveidojās piesalas, kas saglabājās arī atkušņa periodā. Decembra pirmajās dienās bija novērojama arī reta vižņu iešana, taču gandrīz visu decembri upē gar krastiem saglabājās piesalas. Taču, piemēram, pie Mazsalacas upe no ledus bija brīva visu mēnesi. Sedā decembra pirmajās dienās izveidojās nepilna ledus sega, kas saglabājās dažas dienas, līdz ledus sega izjuka un gar krastiem palika tikai palieku piesalas.

Gaujā posmā no augšteces līdz Valmierai novembra beigās izveidojās nepilna ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem, kas saglabājās arī decembra atkušņa laikā (4. attēls). Atsevišķās dienās uz ledus bija ūdens.

attēls. Gauja pie Valmieras 2018. gada 13. decembrī

Gaujā pie Siguldas decembra sākumā izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem, bet, atkusnim ieilgstot, ledus sega saira. Dažas dienas saglabājās palieku piesalas, bet decembra otrās dekādes sākumā upe pat bija brīva. Atkārtoti mēneša vidū gar krastiem veidojās piesalas. Arī Gaujas lejtecē pie Carnikavas kopš decembra sākuma bija ledus sega ar lāsmeņiem, vēlāk arī ūdens uz ledus, bet mēneša vidū nostiprinājās ledus sega. Liela daļa Gaujas baseina upju decembrī nepārklājās ar ledus segu, dažās gar krastiem bija izveidojušās piesalas ilgāku vai īsāku periodu, vienīgi Tirzā bija izveidojusies nepilna ledus sega.

Daugavā novembra izskaņā izveidojās ledus sega, lielākoties nepilna vai ar lāsmeņiem. Ledus sega lielākoties saglabājās arī decembrī, lai gan bija atsevišķi upes posmi, kā piemēram pie Krāslavas, kur atkušņa ietekmē ledus sega izjuka un pie krastiem saglabājās tikai palieku piesalas. Daudzviet Daugavā izveidojās ledus sablīvējumi, bet atkušņa periodos uz ledus bija ūdens.

Arī Daugavas baseina upēs decembra pirmajās dienās bija izveidojusies ledus sega, nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Atkušņu ietekmē ledus situācija mainījās un mēneša beigās Dubnā, Ošā un Lielajā Juglā gar krastiem bija tikai piesalas. Aiviekstē, Rēzeknē un Mazajā Juglā visu mēnesi saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem un nepilna ledus sega. Ogrē daudzviet bija nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem (5. attēls), bet vietām bija tikai piesalas, savukārt Pededzē ledus sega bija visu decembra mēnesi.

attēls. Ogre Ogres pilsētā 2018. gada 30. decembrī (foto L. Klints)

Lielupē no Mežotnes līdz Staļģenei un Mēmelē decembrī upi klāja ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Lielupē Jelgavas–Kalnciema posmā mēneša sākumā un vidū bija periodi, kad ledus sega nebija izveidojusies, bet decembra beigās arī šajā posmā bija izveidojusies nepilna ledus sega vai ledus sega. Tērvetē pie Bramberģes decembra izskaņā bija novērojama ledus sega ar lāsmeņiem.

Kurzemes upēs noturīga ledus sega decembrī gandrīz nekur neizveidojās. Abavā pie Rendas bija nepilna ledus sega vai arī ledus sega ar lāsmeņiem. Ventā pie Kuldīgas un Irbē gar upes krastiem mēneša vidū izveidojās nelielas piesalas un saglabājās līdz decembra izskaņai, bet lielākajā daļā Latvijas rietumu daļas upju ledus upēs parādījās tikai epizodiski, piemēram, Bārtā pie Dūkupjiem (6. attēls).

attēls. Bārta pie Dūkupjiem 2018. gada 3. decembrī