Pavasaris, 2018
Pavasara sezonas apskats
2018. gada pavasarī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9°C, kas ir 1,3°C virs pavasara sezonas normas, tādējādi šis pavasaris bija 8. siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 4. siltākais līdz šim 21. gadsimtā. Pavasara minimālā gaisa temperatūra ‑21,5°C 3. martā tika novērota Daugavpilī, savukārt maksimālā gaisa temperatūra +30,1°C novērota 30. maijā Rucavā. Pavasara sākums neliecināja, ka tas būs viens no siltākajiem, jo marta vidējā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās bija par pāris grādiem zemāka nekā norma, bet vidēji Latvijā marta vidējā gaisa temperatūra bija -2,4°C, kas ir 2,2°C zem mēneša normas. Tomēr šis pavasaris kļuva par vienu no siltākajiem, jo aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,8°C (2,1°C virs normas) kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, bet maijs ar +15,3°C (3,9°C virs normas) pat par siltāko novērojumu vēsturē. Pavasarī tika pārspēti 1 Latvijas dekādes un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 1 novērojumu stacijas mēneša, 16 dekādes un 43 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkāroti tika 2 Latvijas diennakts un 4 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Meteoroloģiskais pavasaris šogad visātrāk iestājās Liepājā un Pāvilostā – 8. martā, kamēr pārējās novērojumu stacijās 31. martā un 1. aprīlī, bet Alūksnē tas sākās 2. aprīlī. Latvijā meteoroloģiskais pavasaris ilga vidēji 40 dienas, bet atsevišķās novērojumu stacijās tas bija 37 līdz 62 diena ilgs. Lielākajā daļā Latvijas meteoroloģiskais pavasaris beidzās no 7. maija līdz 13. maijam, vienīgi Daugavpilī, Mērsragā, Priekuļos un Zosēnos tas ilga līdz 24. maijam.
Visās novērojumu stacijās pavasara kopējais nokrišņu daudzums bija zemāks par normu un ar vidējo nokrišņu daudzumu 80,7 mm, kas ir 34% zem sezonas normas, šī gada pavasaris kļuva par 2. sausāko pavasari līdz šim 21. gadsimtā un 12. sausāko kopš 1924. gada. Visvairāk nokrišņu 108,8 mm šopavasar bija Sīļos, bet vismazāk Rēzeknē – 50,9 mm. No mēnešiem vienīgi aprīlī nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu – 43,0 mm (26% virs normas), bet martā un maijā tas nepārsniedza pat pusi no mēneša normas – martā tas bija 13,8 mm (65% zem normas) un maijā 23,8 mm, kas bija 51% zem normas.
Visstiprākās vēja brāzmas pavasarī (21,5 m/s) tika novērotas 1. maijā Kolkā, savukārt visbiezākā sniega sega (27 cm) 8. un 9. martā Rēzeknē.
