Atjaunots: 05.04.2023.
Smiltenes novads
Gaisa temperatūra
2022. gadā vidējā gaisa temperatūra Smiltenes novadā bija +6,7 °C , šim gadam esot 0,5 °C siltākam par 1991.-2020. gada normu (+6,2 ºC).
Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) Smiltenes novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,6 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -4,4 ºC ir februāris.
Visā novērojumu periodā visaugstākā gaisa temperatūra reģistrēta Smiltenes novadam tuvākajā novērojumu stacijā “Zosēni” +34.1 ºC (novērota 2006. gada 9. jūlijā). Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-42.9 ºC) meteoroloģisko novērojumu stacijā “Zosēni” reģistrēta 1978. gada 31. decembrī, līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūda ir 77.0 ºC.
Nokrišņu daudzums
2022. gadā kopējais nokrišņu daudzums Smiltenes novadā bija 770,2 mm, šim gadam esot 11% mitrākam par 1991.-2020. gada normu (693,9 mm).
Smiltenes novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 693,9 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir jūnijā (81,3 mm), bet vismazāk – martā, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 37 mm.
Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Smiltenes novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 36,1 mm.
Vēja ātrums un virziens
Līdzšinējās normas periodā (1991. - 2020. gads) novērojumu stacijā “Zosēni” vidējais vēja ātrums ir 2,5 m/s. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, to vidējais vēja ātrums ir 3,1 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī un decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā, to vidējais vēja ātrums ir 1,9 m/s. Novērojumu stacijā “Zosēni” vidēji 9,1% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 3 m/s.
Prognozētās klimata pārmaiņas
Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".
Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Smiltenes novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.-2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +8,5 ºC, tas ir, būs par 2,3 ºC augstāka nekā 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +10,6 ºC, tas ir, būs par 4,4 ºC augstāka nekā mūsdienās.
Būtiski saruks sala dienu skaits - no vidēji 141 sala dienas 1991.-2020. gadu periodā līdz 100 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 70 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Vasaras dienu skaits pieaugs - no vidēji 22 vasaras dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 45 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 66 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Mūsdienās Smiltenes novadā tropiskās naktis ir bijušas vien atsevišķos gados, vidēji esot mazāk nekā vienai tropiskajai naktij gadā. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 2, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 9 tropiskās naktis gadā.
Veģetācijas perioda ilgums no 190 dienām mūsdienās pieaugs līdz 214 vai 232 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Smiltenes novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu - sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.
Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 742,1 mm (pieaugums par 48,2 mm) vai pat 760,3 mm (pieaugums par 66,4 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.-2020.) ir 5,2 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 3,8 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 2 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Skaidrojumi
Sala dienas - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.
Vasaras dienas - diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.
Tropiskās naktis - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.
Veģetācijas perioda ilgums - dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.
Karstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.-1990. gads) 90. procentiles.
Aukstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.-1990. gads) 10. procentiles.
Dienas ar stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.
Lejupielādēt grafiku datus