Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2024. gada jūlija Latvijas upju režīma apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,0 C, kas ir 1,2 °C virs mēneša normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 132,1 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (75,7 mm), tādējādi kļūstot par trešo mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (291,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Kuldīgā – 72,2 mm.
Latvijas upju baseinos jūlijā novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Irbes baseinā bija 116%, bet Bārtas, Ogres, Gaujas, Ventas un Daugavas baseinos bija 135–160%, Aiviekstes baseinā 193%. Ievērojami mitrāks bija Salacas un Lielupes baseinos, kur nokrišņu daudzums bija 230–237%.
Kopumā mēneša vidējā upju notece jūlija bija zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, izņemot Ventas un Bārtas baseinus. Jāatzīmē, ka mēneša maksimālās vērtības šajos baseinos, kā arī Daugavas un Gaujas baseinos bija krietni augstākas par jūlijā ilggadīgi vidējām noteces vērtībām. Jūlijā ūdenīgums Lielupes, Ogres, Aiviekstes un Dubnas baseinos bija 40–51% no normas, Gaujas, Daugavas un Salacas baseinos bija 68–78% no normas, bet Bārtas un Ventas baseinos ūdenīgums bija 102–116% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūlijā bija 227 m3/s, maksimālā pietece 330 m3/s novērota 1. jūlijā, bet minimālā pietece 187 m3/s novērota 27.–28. jūlijā.
28.jūlija pēcpusdiena un nakts uz 29.jūliju bija ekstremāli lietaina un vējaina, īpaši rietumu un centrālajos rajonos. Intensīvs lietus sākotnēji applūdināja plašas teritorijas rietumu un centrālajā daļā, jo zeme nespēja uzsūkt ūdeni, savukārt ūdensteces – to aizvadīt. Lielupes baseina ūdenstilpju līmenis pēc šādām lietavām turpināja paaugstināties vēl vairākas dienas, jo intensīvi nokrišņi skāra lielāko daļu upes baseina teritorijas. Sākotnēji straujākais ūdenslīmeņa kāpums bija mazajās ūdenstecēs, bet vēlāk straujāks kāpums sekoja upju vidustecēs un lejtecēs, kā arī lielajās upēs. Šajā gadījumā intensīvi nokrišņi bija arī Lietuvā, tie skāra Lielupes baseina upju augšteces, attiecīgi strauji paaugstinājās ūdenslīmenis ūdenstecēs un augsne kļuva pārmitra. Ūdenslīmenis Lielupes baseina upēs sāka paaugstināties jau 28. jūlijā, ūdenslīmeņa kāpums upēs bija ļoti straujš, atsevišķās upēs ūdenslīmeņa kāpums dažās dienās bija pat par vairāk nekā diviem metriem un vairākās novērojumu stacijās lietus uzplūdu maksimums tika sasniegts 30.07.–01.08. Tomēr turpmāk situācija strauji neuzlabojās, bet augusta pirmajās dienās upēs, kuru augšteces ir Lietuvas teritorijā, pat pasliktinājās, jo upju vidusteces un lejteces posmus sasniedza ūdens pieplūdums no tām. Intensīvais lietus bija izraisījis nozīmīgu ūdenslīmeņa kāpumu Lietuvas teritorijā Svētē, Mūsā, Platonē, Sidrabē, Īslīcē un citās upēs. Jūlija beigās un augusta sākumā tika pārsniegtas dzeltenās pakāpes brīdinājuma atzīmes (atkārtošanās biežums reizi 2–5 gados) LVĢMC novērojumu stacijās Tērvete Bramberģe, Bērze Baloži un Svēte Ūziņi. Bērzē pie Baložiem 30. jūlijā sasniegta 3,61 m LAS atzīme, kas ir augstākā lietus uzplūdu atzīme kopš 2011. gada.
Arī vēja ietekmē vējuzplūdu ietekmētajos ūdenstilpju posmos bija paaugstināts ūdenslīmenis. Šāda situācija apgrūtināja upju plūsmu no baseina augšteces, un Lielupē pie Kalnciema ūdenslīmenis vētras laikā nedaudz pārsniedza dzelteno brīdinājuma atzīmi. Bet pēc 30. jūlija, vējam pierimstot, ūdenslīmenis Lielupes lejteces posmā stabilizējās.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita jūlijā bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, izņemot jūlija pēdējās dienas, kad tika novērots intensīvs lietus.
Daugavā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,49–0,87 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,88–1,04 m, bet upes lejteces posmā 0,91 m.
Daugavas baseina upēs jūlijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,11–0,90 m amplitūdā, lielākās svārstības bija Indricā pie Brūnuļiem (1,17 m), Ogrē (līdz 1,67 m), Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,48 m).
Zilupē un Rītupe ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,17–0,24 m. Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,19–0,50 m robežās, lielākās svārstības novērotas Rūjā pie Vilnīšiem (1,32 m).
Gaujas baseinā ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas ar dažādu intensitāti. Gaujas augštecē svārstību intervāls bija 1,20 m, vidustecē – svārstību intervāls bija robežās no 0,52–0,84 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 1,00 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas 0,10–0,63 m intervālā, lielākās Tirzā pie Lejasciema (1,89 m) un Palsā pie Vilkzemniekiem (1,55 m).
Zemgales upēs novērotas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā pie Mežotnes bija 0,18 m, bet posmā no Staļģenes līdz Slokai 0,91–1,94 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,15–1,49 m, bet daudzviet nokrišņu ietekmē bija lielāka – Misā pie Lielveisiem (2,36 m), Svētē pie Ūziņiem (2,72 m), Tērvetē pie Bramberģes (2,32 m), Bērzē pie Baložiem (2,95 m).
Arī Kurzemes upēs bijušas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,49–2,59 m, straujāks posmā pie Alšiem (2,47 m) un posmā pie Kuldīgas (2,59 m); bet tās baseina upēs 1,18–1,64 m, straujāks ūdens līmeņa svārstību intervāls bija Ciecerē (1,49 m) un Imulā (1,64 m). Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls jūlijā bija 0,14–1,32 m robežās, straujāks Bārtā posmā pie Dukūpjiem (1,32 m).
Jūlija pirmajā dekādē ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 18–25 °C. Mēneša vidū kļuva siltāk, līdz ar to arī ūdens temperatūra paaugstinājās un bija 20–26 °C. Trešās dekādes vidū ūdens bija iesilis līdz 21–25 °C. Mēneša pēdējās dienās ūdens kļuva vēsāks un bija 18–22 °C robežās.
Arī jūlijā veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.