Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Jūlijs, 2024
Jūlija apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,0 °C, kas ir 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī un 16. jūlijā Bauskā.
Jūlijs kopumā bijis ļoti silts, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Mēnesī reģistrēti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 1. jūlijā pieci (Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C)) un 23. jūlijā viens (Skultē (+28,2 °C)).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 132,1 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (75,7 mm), tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (291,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Kuldīgā – 72,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 11,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos – 16 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 8 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs jūlijā daļā novērojumu staciju bija normas robežās, taču parējās stacijās tas bija mitrāks par normu – mēreni, ļoti vai pat ekstremāli sauss. Valsts centrālajos reģionos – Kalnciemā, Jelgavā, Dobelē – jūlijs bija ekstremāli mitrs.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā.
Bieži tika novērots pērkona negaiss, nakts un rīta stundās – migla, bet vairākās naktīs – sudrabainie mākoņi. 1. jūlija nakts dažviet bija tropiska. Savukārt 13. jūlijā Olaines pusē plosījās virpuļviesulis.
Bauskā 11. jūlijā plosījās postošs pērkona negaiss, vēja ātrums brāzmās sasniedza 29,0 m/s, tika nolauzti koki, labība sasista veldrē, vairākām mājām norauti jumti, pilsētā tika atslēgta elektrība. Bauskas pilskalna parkā cietusi lielākā daļa koku. Mazāki postījumi bijuši arī Ogres, Siguldas un Cēsu apkārtnē.
28. un 29. jūlijā laikapstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, vēja ātrumam sasniedzot vētras spēku. Naktī uz 29. jūliju vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 27,4 m/s, arī Dobeles un Daugavgrīvas meteoroloģiskajā stacijā vējš brāzmās pūta ar ātrumu vismaz 25,0 m/s. Ciklons atnesa arī ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm (vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas), bet Dobelē – 118,5 mm jeb litri ūdens uz kvadrātmetru. Arī Rīgā nokrišņu daudzums bija lielāks par 100 mm.
Lielā nokrišņu daudzuma rezultātā applūda daudzas teritorijas Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un citviet valsts centrālajos rajonos, kā arī strauji cēlās ūdenslīmenis upju palienēs un to tuvumā, īpaši Zemgales reģionā un Pierīgā.
Tā kā kokiem šajā laikā ir lapas, vētra radīja ļoti daudz postījumu. Rīgā uz laiku tika apturētas vairākas tramvaja līnijas, daudzviet tika slēgti ceļi, arī atsevišķas dzelzceļa līnijas tika slēgtas. Zemgalē cietuši ne vien labības lauki, bet arī augļu koki – ir gan nolauztas ābeles, gan nopurināti āboli un bumbieri, gan arī applūduši melleņu lauki. Tāpat ļoti cietušas mežaudzes, īpaši Zemgalē (Dobeles novadā) un Pierīgā. Vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības, īpaši Olaines, Jelgavas, Ķekavas un Dobeles pusē.
Jūlijā Saules spīdēšanas ilgums bija ap 0–20% zemāks kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vismazākā novirze bija reģistrēta valsts dienvidaustrumos, bet augstākā novirze – Kurzemes un Vidzemes ziemeļu rajonos.
Gandrīz visu jūliju vidējais ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Latvijā bija starp 3 un 6, kas ir vidējs radiācijas apjoms, taču dažās dienās vidējais UVI bija zems (zem 3), savukārt vairākas dienas mēneša pirmajā pusē maksimālais UVI bija augsts (virs 6).
Mēneša sākumā turpinājās augļu nogatavošanās vairākām ogulāju sugām. Mežos bija daudz sēņu, nogatavojas pirmās meža avenes un arī brūklenes. 6. jūlijā Carnikavas pagastā novērotas ļoti agras lielā dižkoksngrauža aktivitātes. Mēneša vidū jau mežos bija atrodamas pirmās zilganās kazenes, dažviet ziedus jau raisīja sila virši, bet no ligzdām sāka izlidot balto stārķu jaunā paaudze. Arī asteres un gladiolas sāka ziedēt jau jūlija vidū. Ekstremāli agri (jūlija 2. dekādē) sākās pīlādžu nogatavošanās. Mēneša beigās nogatavojās pirmie āboli.1
Ekstremāli agri lauksaimnieki uzsāka graudaugu ražas novākšanu. Pirmie tika novākti ziemas mieži.
Ūdens temperatūra jūlija beigās Daugavā bija +21…+22 °C, Latgales upēs – +17…+22 °C, Vidzemes upēs – +16…+20 °C, Zemgales upēs – +18…+20 °C, Kurzemes upēs – +16…+20 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs – +20…+23 °C, Baltijas jūras piekrastē – +19…+20 °C un Rīgas līča piekrastē – +20…+21 °C.
Jūlija 3. dekādes apskats
Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,1 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,8 °C tika novērota 23. jūlijā Priekuļos, Skrīveros un Zīlānos.
Jūlija mēneša pēdējās dekādes sākums un vidus bija siltāks, bet beigas – vēsākas par klimatisko normu. 23. jūlijā Skultē sasniegts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,2 °C).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 85,2 mm, kas ir 208% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (228,2 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 35,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Sīļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 2 diennaktis.
Nakts un rīta stundās bieži bija novērojama migla. Vairākās ūdenskrātuvēs savairojās zilaļģes.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 82% – no 78% Dagdā līdz 87% Kolkā.
24. jūlijā Salas pagastā pērkona negaisa laikā izgāzti koki. Savukārt 28. un 29. jūlijā laikapstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, vēja ātrumam sasniedzot vētras spēku. Naktī uz 29. jūliju vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 27,4 m/s, kas ir arī visstiprākās novērotās vēja brāzmas Latvijā šajā dekādē. Arī Dobeles un Daugavgrīvas meteoroloģiskajā stacijā vējš brāzmās pūta ar ātrumu vismaz 25,0 m/s. Pēc postījumiem var spriest, ka, iespējams, vēl mazliet stiprāks vējš bijis Jūrmalā, taču šajā pilsētā nav meteoroloģiskās stacijas.
Ciklons atnesa ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm (vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas), bet Dobelē – 118,5 mm jeb litri ūdens uz kvadrātmetru. Arī Rīgā nokrišņu daudzums bija lielāks par 100 mm.
Lielā nokrišņu daudzuma rezultātā applūda daudzas teritorijas pilsētās, no valstspilsētām īpaši nopietna situācija izveidojās Jelgavā. Tāpat jāpiemin, ka arī strauji cēlās ūdenslīmenis upju palienēs un to tuvumā, īpaši Zemgales reģionā un Pierīgā.
Vētra radīja ļoti daudz postījumu. Rīgā uz laiku tika apturētas vairākas tramvaja līnijas, daudzviet tika slēgti ceļi, arī atsevišķas dzelzceļa līnijas tika slēgtas. Rīgas līcī ieplūstot notekūdeņiem, iedzīvotājiem tika ieteikts nepeldēties arī oficiālajās peldvietās. Glābēji saņēma ļoti daudz izsaukumu, vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību palika bez elektrības, īpaši Olaines, Jelgavas, Ķekavas un Dobeles pusē, kur nozīmīgākie elektroenerģijas padeves traucējumi netika novērsti pat vairāku dienu garumā.
Vētrā Zemgalē cietuši ne vien labības lauki, bet arī augļu koki – ir gan nolauztas ābeles, gan nopurināti āboli un bumbieri, gan arī applūduši melleņu lauki. Tāpat ļoti cietušas mežaudzes, īpaši Zemgalē (Dobeles novadā) un Pierīgā.
Lauksaimnieki turpināja graudaugu ražas novākšanu, visā valstī pabeigusies ziemas miežu novākšana. Dekādes beigās pēc vētras un stiprā lietus uz vairākām dienām ražas novākšana lielā valsts daļā uz vairākām dienām tika pārtraukta.
Sāka nogatavoties agro šķirņu ābeļu augļi. Mežos turpināja nogatavoties zilganās kazenes, bet pīlādži sāka nogatavoties arī valsts ziemeļu rajonos. Sēņu daudzums mežos atkarīgs no tā, cik daudz kurā vietā šovasar lijis lietus.1
|
|
|---|---|
Zilganā kazene, 22.07.2024.Tārgales pagasts, foto: Astra Kalve
|
Čūskoga, 25.07.2024. Lielvārdes pagasts, foto: Vija Sīmansone
|
Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +21…+22 °C, Latgales upēs – +17…+22 °C, Vidzemes upēs – +16…+20 °C, Zemgales upēs – +18…+20 °C, Kurzemes upēs – +16…+20 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs – +20…+23 °C, Baltijas jūras piekrastē – +19…+20 °C un Rīgas līča piekrastē – +20…+21 °C.
Jūlija 2. dekādes apskats
Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,0 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 15. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 16. jūlijā Bauskā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (57,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Pāvilostā, Piedrujā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 4 diennaktis, bet vismazāk Madonā – 1 diennakts.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 77% – no 69% Rīgā līdz 87% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā, kad tur plosījās postošs pērkona negaiss. Tika nolauzti koki, labība sasista veldrē, vairākām mājām norauti jumti, pilsētā tika atslēgta elektrība. Bauskas pilskalna parkā cietusi lielākā daļa koku, liela daļa izgāzti ar visām saknēm, savukārt stadiona manēžai norauts jumts. Postījumi konstatēti arī Bauskas apkārtnē - Vecumnieku pagastā koks uzkritis uz vieglās automašīnas, bet Mūsā dzīvojamajai mājai daļēji norauts jumts. Mazāki postījumi bijuši arī Ogres, Siguldas un Cēsu apkārtnē.
Savukārt 13. jūlijā Olaines pusē plosījies virpuļviesulis. Tas gājis pāri saules paneļu parkam, raujot paneļus augstu gaisā.
Dekādes otrajā pusē atsevišķās naktīs bija vērojami sudrabainie mākoņi, daudzviet nakts un rīta stundās izveidojās migla.
Ekstremāli agri lauksaimnieki (vispirms Zemgalē, tad arī citos novados) uzsākuši graudaugu ražas novākšanu. Pirmie ir ziemas mieži, kuriem ziemas un pavasara laikapstākļu ietekmē tiek prognozēta vidēja raža.
Šogad egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte Latvijas mežos ir mazinājusies, arī svaigi mizgraužu postījumi konstatēti ievērojami mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Dzīvajā dabā turpinājās vairākas vasaras fenoloģiskās parādības, vienlaikus pamanāmas arī jau pirmās rudens iezīmes. Mežos atrodamas pirmās zilganās kazenes, dažviet ziedus jau raisījuši sila virši. No ligzdām sāka izlidot balto stārķu jaunā paaudze. Ekstremāli agri nogatavojās pīlādži. Dārzos sākušas ziedēt asteres.1
|
|
|---|---|
Graudainā sviestbeka, 15.07.2024. Valkas pagasts, foto: Astra Kalve
|
Sila virsis, 17.07.2024. Jeru pagasts, foto: Linards Dedzis
|
Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +23…+25 °C, Latgales upēs – +19…+24 °C, Vidzemes upēs – +17…+23 °C, Zemgales upēs – +19…+23 °C, Kurzemes upēs – +17…+23 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs – +20 … +25 °C, Baltijas jūras piekrastē – +20…+21 °C un Rīgas līča piekrastē – +7…+22 °C.
Jūlija 1. dekādes apskats
Jūlija 1. dekāde gan iesākās, gan beidzās ar karstu laiku, taču dekādes vidū gaisa temperatūra turējās ap klimatisko normu. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī, kas bija arī viens no pieciem šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pārējie 1. jūlija rekordi tika novēroti Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (51,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Lielpečos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Rūjienā un Saldū – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Lielpečos – 2 diennaktis.
Dažās dienās tika novērots pērkona negaiss, intensīvas lietusgāzes un migla. 1. jūlijā dažviet bija tropiskā nakts, pēc kuras pērkona negaiss radīja postījumus Cēsu un Valmieras pusē (nolauzti koki, bojātas elektropārvades līnijas), savukārt Dobelē un Rīgā, kur lija ļoti stipri, daudzviet applūda ielas.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% – no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Ventspilī.
Lielākajā valsts daļā nokrišņu daudzums šajā sezonā bijis pietiekams lauksaimniecības vajadzībām, mazāk lijis dažviet Zemgalē un Sēlijā, kur lielākas problēmas dārzkopjiem. Turpinājās augļu nogatavošanās vairākām ogulāju sugām. Dažviet pienāk ziņas par apjomīgiem kartupeļu lapgraužu savairošanās gadījumiem. Mežos daudz sēņu, nogatavojas pirmās meža avenes un arī brūklenes (Jeru pagasts). 6. jūlijā Carnikavas pagastā novērotas ļoti agras lielā dižkoksngrauža aktivitātes.1
Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +21…+23 °C, Latgales upēs +18…+22 °C, Vidzemes upēs +15…+21 °C, Zemgales upēs +19…+23 °C, Kurzemes upēs +16…+22 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +19 … +23 °C, Baltijas jūras piekrastē +20…+22 °C un Rīgas līča piekrastē +14…+21 °C.
|
|
|---|---|
Baltais stārķis, 08.07.2024. Krimuldas pagasts, foto: Sarmīte Liepiņa
|
Vītolu vējmietiņš, 06.07.2024. Strenči, foto: Astra Kalve
|