Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2024. gada augusta Latvijas upju režīma apskats
Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 1,2 °C virs mēneša normas. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25.augustā Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 58,6 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 23,0 mm.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais augustā novērotais nokrišņu daudzums bija Bārtas baseinā, tur nokrišņu daudzums bija tikai 38% no normas. Kopumā nokrišņu daudzums augustā Ventas, Daugavas, Lielupes un Irbes baseinos bija 59–78% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Ogres, Aiviekstes, Gaujas un Salacas baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 102–122% no mēneša normas.
Augusta vidējā upju notece Dubnas, Bārtas un Daugavas baseinos saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 45–67% no normas. Savukārt, Aiviekstes, Ogres un Lielupes baseinos augusta vidējā upju notece bija tuva ilggadēji vidējiem rādītājiem vai tādi pati: 80–99% no normas. Mēneša vidējā upju notece Gaujas, Salacas un Ventas baseinos saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 137–256% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES augustā bija 186 m3/s, maksimālā pietece 211 m3/s novērota 26. augustā, bet minimālā pietece 170 m3/s novērota 6. un 7. augustā.
28.jūlija pēcpusdiena un nakts uz 29.jūliju bija ekstremāli lietaina un vējaina, īpaši rietumu un centrālajos rajonos. Intensīvs lietus sākotnēji applūdināja plašas teritorijas, jo zeme nespēja uzsūkt ūdeni, savukārt ūdensteces – to aizvadīt. Ūdenstilpju līmenis pēc šādām lietavām turpināja paaugstināties vēl vairākas dienas, jo intensīvi nokrišņi skarusi lielāko daļu upes baseina teritorijas. Sākotnēji straujākais ūdenslīmeņa kāpums bija mazajās ūdenstecēs, bet vēlāk straujāks kāpums sekoja upju vidustecēs un lejtecēs, kā arī lielajās upēs. Šajā gadījumā intensīvi nokrišņi bija arī Lietuvā, tie skāra Lielupes baseina upju augšteces, attiecīgi strauji paaugstinājās ūdenslīmenis ūdenstecēs, un augsne kļuva pārmitra. Ūdenslīmenis rietumu un centrālajās upēs, kā arī atsevišķās Vidzemes upēs, sāka paaugstināties jau 28. jūlijā, ūdenslīmeņa kāpums upēs bija ļoti straujš, atsevišķās upēs ūdenslīmeņa kāpums dažās dienās bija pat par vairāk nekā diviem metriem un vairākās novērojumu stacijās lietus uzplūdu maksimums tika sasniegts 30.07.–01.08.
Tomēr turpmāk situācija strauji neuzlabojās, bet augusta pirmajās dienās upēs, kuru augšteces ir Lietuvas teritorijā, pat pasliktinājās, jo upju vidusteces un lejteces posmus sasniedza ūdens pieplūdums no tām. Intensīvais lietus bija izraisījis nozīmīgu ūdenslīmeņa kāpumu Lietuvas teritorijā Svētē, Mūsā, Platonē, Sidrabē, Īslīcē un citās upēs. Svētes augštecē, Mūsas augštecē un vidustecē ūdenslīmenis sāka pazemināties tikai 4.–5. augustā, attiecīgi Latvijas teritorijā vēlāk.
Jūlija beigās un augusta sākumā tika pārsniegtas dzeltenās pakāpes brīdinājuma atzīmes (atkārtošanās biežums reizi 2–5 gados) LVĢMC novērojumu stacijās Tērvete-Bramberģe, Bērze-Baloži, Svēte-Ūziņi, Rūja-Vilnīši un Palsa-Vilkzemnieki. Tomēr jāatzīmē, ka šādas ūdenslīmeņa atzīmes biežāk novērojamas ziemas – pavasara periodā, kad palu izraisīti plūdi skar plašas upes baseina teritorijas, savukārt lietus uzplūdu laikā sasniegtie maksimālie ūdenslīmeņi parasti ir zemāki. Tērvetē pie Bramberģes 1. augustā sasniegtais maksimālais ūdenslīmenis 9,01 m LAS ir augstākais lietus uzplūdu līmenis vismaz kopš 1985. gada. Savukārt Svētē pie Ūziņiem 1. augustā sasniegta atzīme 11,53 m LAS. Kopumā Svētes baseinā 2024. gada augustā ir bijuši lielākie lietus uzplūdi kopš 2001. gada. Tad jūnija trešajā dekādē Lielupes baseinā stipru lietavu ietekmē applūda plašas teritorijas un Svētē pie Ūziņiem ūdenslīmenis bijis par 41 cm, bet 1983. gada maija beigās pat par 60 cm augstāks, nekā 2024. gadā.
Vēja ietekmē vējuzplūdu ietekmētajos ūdenstilpju posmos ūdenslīmenis augustā svārstījās.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita augustā bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, izņemot augusta sākumā, kad tika novērots intensīvs lietus, kurā ietekmē ūdenslīmenis strauji paaugstinājies rietumu un centrālajās upēs, kā arī Vidzemes upēs.
Daugavā ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,11–0,29 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,80–2,48 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,46–0,63 m robežās.
Daugavas baseina upēs augustā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,03–0,99 m, lielākās svārstības bija Ogres upē (līdz 1,07 m) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,22 m).
Zilupē un Rītupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,26–0,41 m.
Salacā ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,20 m robežās, lielākā svārstību amplitūda bija Rūjā pie Vilnīšiem (1,29 m).
Gaujas augštecē un vidustecē svārstību intervāls bija robežās no 0,93–1,00 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 0,45 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības augustā bijušas 0,07–0,59 m intervālā, lielākās nokrišņu ietekmē novērotas Tirzā pie Lejasciema (1,76 m) un Palsā pie Vilkzemniekiem (1,65 m).
Augustā Zemgales upēs nokrišņu ietekmē bijušas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Staļģenei bija 1,11–1,31 m, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,48–0,79 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,91–1,22 m, bet daudzviet nokrišņu ietekmē bija pat lielāka – Misā pie Lielveisiem (2,27 m), Svētē pie Ūziņiem (2,46 m) un Bērzē pie Baložiem (2,89 m).
Arī Kurzemes upēs nokrišņu ietekmē novērotas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,23–2,77 m, bet tās baseina upēs 0,75–1,71 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls augustā bija 0,04–0,58 m robežās, lielākā svārstību amplitūda bija Bārtas posmā pie Dūkupjiem (1,26 m).
Augustā ūdens temperatūra Latvijas upēs lielākoties bija no 18 līdz 23 °C.
Augustā upju seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā, citviet gar krastiem.