Vizuālie materiāli
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE
Publicēts: 02.09.2024.
Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.

Augusts, 2024

Augusta apskats

Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada augustā, °C

Augusts iesakās ar mēreni siltu laiku, bet mēneša vidū un beigās gaisa temperatūra bija vairākus °C virs klimatiskās normas. 25. augustā tika sasniegti 8, bet 30. augustā – 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 4 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi.


Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 58,6 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 23,0 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 8,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 4 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada augustā, %

Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā augustā lielākajā daļā novērojumu staciju bija normas robežās. Divās stacijās tas bija sausāks par normu (Skrīveros – mēreni sauss, Rucavā – ļoti sauss), savukārt dažās stacijās Vidzemē augusts bija mitrāks par normu: Alūksnē un Priekuļos tas bija mēreni mitrs, taču Gulbenē un Zosēnos – ļoti mitrs.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada augustā, m/s

Augustā Saules spīdēšanas ilgums bija ap 0–40% augstāks kā vidēji 1991.–2020. gadu periodā. Vismazākā novirze bija reģistrēta valsts austrumos, taču augstākā novirze – Kurzemē.

Saules spīdēšanas ilgums 2024. gada augustā

Gandrīz visu augustu gan vidējais, gan maksimālais ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Latvijā bija starp 3 un 6, kas ir vidējs radiācijas apjoms, taču dažās dienās vidējais UVI bija zems (zem 3).

Ultravioletās radiācijas indekss (UVI) Latvijas teritorijā 2024. gada augustā

Nokrišņu daudzums lokāli bija ļoti atšķirīgs, taču augustā lielā Latvijas daļā izjutām jūlija beigu ekstremāli stipro nokrišņu sekas. Mēneša sākumā upēs bija augsts ūdenslīmenis, īpaši Lielupes kreisajā krastā, Svētes upē, kuras tuvumā applūda plašas teritorijas. Lauksaimniekiem stiprais lietus radīja zaudējumus, cieta rapši, graudaugi, zirņi, pupas, mellenes. Problēmas bija arī ar kartupeļiem, kuri daudzviet noslīka un sapuva, īpaši Dobeles novadā. Netipiski augustam masveidā savairojās parastie odi.

Dārzos jau mēneša sākumā turpināja ziedēt asteres, saulgriezes un gladiolas, uzziedēja dālijas, nogatavojās plūmes, turpināja nogatavoties tomāti, āboli un bumbieri, dārzos brieda ķirbji. Mežos visa mēneša garumā bija ļoti daudz vasaras un rudens sēņu. Mēneša beigās Latvijas teritoriju pameta baltie stārķi.1

Bieži daudzviet nakts un rīta stundās bija novērojama migla, atsevišķās dienās un vietās – pērkona negaiss ar lokālām lietusgāzēm. Pāvilostā un Salacgrīvā augusta mēneša sākumā un vidū tika novēroti vairāki ūdensstabi. Savukārt naktī uz 5. augustu netālu no Cēsīm novērota ļoti krāšņa ziemeļblāzma. Mēneša vidū dažviet Vidzemē novērota krusa, bet mēneša beigās tā novērota Ludzā. Visa mēneša garumā daudzviet varēja novērot ziemeļblāzmu un mēneša vidū – Perseīdu meteoru plūsmas jeb “zvaigžņu lietu”.

Augusta 3. dekādes apskats

Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada augusta 3. dekādē, °C

25. augustā reģistrēti 8 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Bauskā (+31,3 °C), Dobelē (+31,4 °C), Kolkā, (+30,7 °C), Mērsragā (+31,8 °C), Saldū (+30,6 °C), Skrīveros (+30,0 °C), Stendē (+30,5 °C) un Zosēnos (+28,2 °C).

Savukārt 30. augustā sasniegti 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Ainažos (+29,4 °C), Alūksnē (+27,7 °C), Bauskā (+31,1 °C), Dobelē (+31,3 °C), Gulbenē (+28,8 °C), Jelgavā (+31,3 °C), Liepājā (+30,8 °C), Madonā (+29,1 °C), Mērsragā (+31,6 °C), Pāvilostā (+30,5 °C), Rucavā (+31,3 °C), Saldū (+30,7 °C), Skrīveros (+29,9 °C), Stendē (+30,8 °C), Ventspilī (+29,8 °C), Zīlānos (+30,1 °C) un Zosēnos (+28,1 °C). Līdz nacionālajam rekordam pietrūka tikai 0,1 °C (1992. gadā Dagdā reģistrēti +31,7 °C).

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 20,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (60,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Zīlānos – 1,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Pāvilostā un Skultē – 5 diennaktis, bet Madonā un Zīlānos šādu diennakšu nebija.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada augusta 3. dekādē, %

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā.

Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada augusta 3. dekādē, m/s

Nakts un rīta stundās daudzviet bija vērojama migla. Atsevišķās dienās dekādes sākumā un beigās vietām bija pērkona negaiss. Naktī uz 31. augustu Veczemju klinšu apkārtnē novērota krāšņa ziemeļblāzma, bet 31. augustā Ludzā novērota krusa.

Daudzviet Latvijā notika kartupeļu novākšana. Vissliktākā situācija ir Zemgalē (īpaši – Dobeles novadā), kur daudzviet jūlija lietusgāzēs tie noslīka un sapuva. Izmirkušos kartupeļus arī būs grūti ilgi saglabāt. Tikmēr Latgalē, kur lijis mazāk, kartupeļi cietuši no sausuma un ir mazāki, savukārt Vidzemē kartupeļu audzētājiem raža ir laba.

Dārzos ziedēja rudens puķes. Mežos joprojām ļoti daudz vasaras un rudens sēņu. Daudz odu. Uz siltajām zemēm aizlidoja baltie stārķi. Dabas vērotāji ziņojuši par ķīvīšu, bezdelīgu un dzērvju novērojumiem lielos baros.1

Ķīvītes, 29.08.2024. Ādažu pagasts, foto: Zane Ernštreite Dižā pulkstenīte, 28.08.2024. Valkas pagasts, foto: Astra Kalve
Ķīvītes, 29.08.2024.
Ādažu pagasts, foto: Zane Ernštreite
Dižā pulkstenīte, 28.08.2024.
Valkas pagasts, foto: Astra Kalve

Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +21…+22 °C, Latgales upēs +16…+19 °C, Vidzemes upēs +15…+20 °C, Zemgales upēs +17…+21 °C, Kurzemes upēs +15…+20 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +19…+22 °C, Baltijas jūras piekrastē +18…+21 °C un Rīgas līča piekrastē +18…+21 °C.

Augusta 2. dekādes apskats

Augusta 2. dekāde iesākās ar vēsu laiku, bet dekādes vidus un beigas bija siltākas par klimatisko normu. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,9 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 18. augustā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 16. augustā gan Bauskā, gan Daugavpilī.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada augusta 2. dekādē, °C

Kopumā dekāde bija visai sausa, tikai atsevišķās dienās vietām bija novērojams pērkona negaiss. Vairāk lijis Vidzemes un Alūksnes augstienē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā – 0,2 mm. Dažviet ļoti stipri lija 19. augusta naktī, kad nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 54,3 mm, Gulbenē – 34,6 mm, bet Madonā – 32,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Zīlānos, Zosēnos (5 diennaktis), bet Liepājā, Saldū, Ventspilī šādu diennakšu nebija.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada augusta 2. dekādē, %

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 79% – no 71% Saldū līdz 83% Alūksnē, Madonā, Rēzeknē, Zosēnos.

Visstiprākās vēja brāzmas (18,5 m/s) tika novērotas 11. augustā Liepājā.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada augusta 2. dekādē, m/s

11. augustā pie Salacgrīvas tika novērots ūdensstabs. Ūdensstabi parasti veidojas vasaras otrajā pusē, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, parasti tie postījumus nenodara. Savukārt 13. augustā dažviet Vidzemē (piemēram, Madonas novada Sausnējas pagastā) tika novērota krusa. Atsevišķās vietās nakts un rīta stundās novērota migla. Visas dekādes garumā daudzviet varēja novērot ziemeļblāzmas un Perseīdu meteoru plūsmas jeb “zvaigžņu lietu”.

Netipiski pēdējam vasaras mēnesim notika masveidīga parasto odu savairošanās, kuriem šī ir “vasaras pēdējā paaudze”, kas jau drīzumā dosies meklēt pārziemošanas vietas pagrabos, alās un koku dobumos. Šie odi olas dēj un to kāpuri aug mierīgos, stāvošos ūdeņos, turklāt parastais ods nākamās paaudzes radīšanai izvēlas tādas ūdenstilpnes, kurās nedzīvo zivis vai citi to dabīgie ienaidnieki. Jūlija beigu ekstremāli stiprais lietus, kā rezultātā izveidojās peļķes, grāvjos uzkrājās ūdens, radīja ideālus apstākļus odu kāpuriem, kas pēc divu nedēļu attīstības augusta 2. dekādē kļuva par odiem, turklāt savairojās tik lielos apjomos, ka masveidā tie novērojami ne tikai mežos, purvos, pļavās un laukos, bet arī pilsētās, īpaši daudz odu Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Tukuma un Dobeles reģionā. Tiek prognozēts, ka odu aktivitāte varētu būt vēl divas nedēļas, galvenokārt to noteiks tas, kāda būs gaisa temperatūra – ja turpināsies silts laiks, odi būs arī septembrī, savukārt gaisa temperatūras pazemināšanās samazinās arī odu daudzumu. Jāatzīmē, ka odu mātītes kož ne tikai cilvēkiem, bet arī mājdzīvniekiem un mājlopiem.

Vairākās vietās (Ķekava, Bauska, Krāslava) novērots ļoti reti sastopamais Eiropas dievlūdzējs.1

Dekādes vidū daudzviet Rīgas līča piekrastē (Carnikava, Engure) novērotas beigtas no jūras izskalotas medūzas (ausainās aurēlijas), kas nav bīstamas ne cilvēkiem, ne mājdzīvniekiem. Arī tā ir viena no rudens pazīmēm.

Dārzos ziedēja asteres, gladiolas, saulgriezes, dālijas, turpināja nogatavoties āboli un bumbieri. Lielā Zemgales daļā vairums graudaugu dekādes beigās jau bija novākti, citos kultūrvēsturiskajos novados ražas novākšana turpinājās. Sāka nogatavoties zirgkastaņu augļi. Mežos ļoti daudz vasaras un rudens sēņu.1

Parastā zirgkastaņa, 13.08.2024. Rūjiena, foto: Linards Dedzis Cūcene, 20.08.2024. Valkas pagasts, foto: Astra Kalve
Parastā zirgkastaņa, 13.08.2024.
Rūjiena, foto: Linards Dedzis
Cūcene, 20.08.2024.
Valkas pagasts, foto: Astra Kalve

Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +20…+22 °C, Latgales upēs +17…+20 °C, Vidzemes upēs +15…+20 °C, Zemgales upēs +18…+21 °C, Kurzemes upēs +16…+21 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +18 … +22 °C, Baltijas jūras piekrastē +20…+21 °C un Rīgas līča piekrastē +19…+21 °C.

Augusta 1. dekādes apskats

Augusta sākumā valdīja mērens siltums, mēnesis iesakās ar vēsu laiku, bet dekādes otrajā pusē gaisa temperatūra bija nedaudz virs klimatiskās normas. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 2. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. augustā Bauskā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2024. gada augusta 1. dekādē, °C

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (36,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Rīgā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 7 diennaktis, bet Ainažos un Rīgā šādu diennakšu nebija.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2024. gada augusta 1. dekādē, %

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% – no 75% Dobelē un Rīgā līdz 85% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 9. augustā Priekuļos.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2024. gada augusta 1. dekādē, m/s

Pāvilostā augusta mēneša sākumā tika novēroti vairāki ūdensstabi. Ūdensstabi parasti veidojas vasaras otrajā pusē, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa, parasti tie postījumus nenodara. Savukārt naktī uz 5. augustu netālu no Cēsīm novērota ļoti krāšņa ziemeļblāzma. Dekādes sākumā daudzviet, galvenokārt valsts rietumu un centrālajos rajonos, nakts un rīta stundās novērota bieza migla.

Dārzos turpināja ziedēt asteres un gladiolas, nogatavojās plūmes, turpināja nogatavoties tomāti, āboli un bumbieri. Lauksaimnieki turpināja ražas novākšanu graudaugiem un citām kultūrām, tomēr bažas rada jūlija nogales vētra un stiprās lietusgāzes, daudzviet būs būtiski zemāka rapša, graudaugu, cūku pupu raža. Secināts, ka visvairāk stiprais lietus un vētra nodarījusi postījumus kviešiem, rapsim un melleņu laukiem. Arī kartupeļi, ja to laukos vairākas dienas stāvēja ūdens, īpaši mālainās augsnēs, kā tas bija daudzviet Kurzemē un Zemgalē un dažviet Vidzemē, ies bojā. Mežos ļoti daudz vasaras un rudens sēņu.1

Parastā bērzubeka, 05.08.2024. Plāņu pagasts, foto: Astra Kalve Parastais pīlādzis, 04.08.2024. Rīga, foto: Lilita Svirževska
Parastā bērzubeka, 05.08.2024.
Plāņu pagasts, foto: Astra Kalve
Parastais pīlādzis, 04.08.2024.
Rīga, foto: Lilita Svirževska

Upēs bija augsts ūdenslīmenis, īpaši Lielupes kreisajā krastā, Svētes upē, kuras tuvumā applūda plašas teritorijas.

Ūdens temperatūra dekādes beigās Daugavā bija +21,0…+22,0 °C, Latgales upēs +16,0…+21,0 °C, Vidzemes upēs +16,0…+21,0 °C, Zemgales upēs +17,0…+22,0 °C, Kurzemes upēs +17,0…+22,0 °C, ezeros un ūdenskrātuvēs +20,0…+23,0 °C, Baltijas jūras piekrastē +20,0…+21,0 °C un Rīgas līča piekrastē +19,0…+22,0 °C.


  1. dabasdati.lv ↩︎