2015. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 102%, Aiviekstes 95%, Gaujas 114%, Salacas 109%, Lielupes 145%, Ventas 112% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums 54–59 mm reģistrēts Skrīveros, Kolkā un Rucavā, savukārt mazākais 15–21 mm Griškānos, Piedrujā un Daugavpilī.
Daugavas ūdenīgums bija 136%, Aiviekstes 214%, Gaujas 184%, Lielupes 98%, Ventas 69% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 864 m³/s, maksimālā pietece 989 m³/s novērota 12. martā, minimālā pietece 575 m³/s – 1. martā.
Martā vidējā gaisa temperatūra bija 4,7 °C virs normas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša lielākajā daļā bija pozitīva, zem 0 °C tā vietām pazeminājās 6. martā un gandrīz visā Latvijā laikā no 21. līdz 23. martam. Marta sākumā upēs turpinājās noteces palielināšanās. Vissiltākā un sausākā bija mēneša otrā dekāde, līdz ar to augstākie ūdens līmeņi un maksimālie ūdens caurplūdumi lielākajā daļā Latvijas upju tika sasniegti pirmajā dekādē periodā 3. līdz 11. martam (2.attēls). Situācija atšķīrās Daugavā. Tikai pie Verhņedvinskas un Krāslavas augstākie ūdens līmeņi reģistrēti jau 5.–6. martā, bet citās novērojumu stacijās posmā Veļiža līdz Jēkabpils – laikā no 16. līdz 22. martam.
Visu mēnesi bija applūdušas zemākās Aiviekstes palienes pie Lubānas un lejpus Aiviekstes HES. Savukārt Lielajā Juglā pie Zaķiem palieņu applūšanas līmenis tika pārsniegts periodā no 4. līdz 6. martam.
Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi vienīgi Daugavā novēroti marta sākumā, kad upē vēl saglabājās ledus sega vai sākās ledus uzlūšana. Pārējās Latvijas upēs ūdens līmeņi viszemāk nokritās marta trešās dekādes otrajā pusē.
Ūdens līmeņu mēneša svārstību amplitūda Daugavā bija 0.6–1.5 m, Aiviekstē 0.9–1.5 m, Ogrē 0.9–1.4 m, Lielajā Juglā 2,8 m, Gaujā 0.8–1.3 m, Salacā 0.3–0.5 m, Lielupē 0.9–1.7 m, Svētē, Misā un Bērzē 1.5–1.8 m, Bārtā 1.7 m, Ventā 1.2–1,9 m.
Līdzīgi kā 2014. gadā arī 2015. gada 1.ceturksnī ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā visaugstāk cēlās janvāra mēnesī atkušņa un lielā nokrišņu daudzuma rezultātā. Augstie ūdens līmeņi šī gada ziemā Kurzemes upēs novēroti brīvas gultnes apstākļos, savukārt Vidzemes un Zemgales upēs ledus iešanas un ledus veidošanās periodā, kad daudzviet veidojās arī ledus un vižņu sastrēgumi un sablīvējumi.
Tomēr Daugavā, Rēzeknē, Pededzē, Aiviekstē; Gaujā pie Valmieras un Tirzā pie Lejasciema martā ūdens līmeņi bija augstāki nekā ziemā, kas atbilst parastajam upju noteces sadalījumam gada griezumā.
Pakāpenisks, lēns ledus sairšanas process, kas bija aizsācies jau februārī, marta sākumā turpinājās. Daugavā marta pirmajās dienās daudzviet notika ledus sakustēšanās, bet ledus iešana Piedrujas–Pļaviņu posmā sākās laikā no 2. līdz 5. martam, bet posmā no Ullas līdz Verhņedvinskai – pirmās dekādes otrajā pusē. Ledus iešana Daugavā Piedrujas–Jēkabpils posmā turpinājās līdz 9. –11. martam.
Upes augštecē ledus sega saglabājās ilgāk. Ledus pie Zapadnaja Dvinas un Suražas 5. martā bija 26–27 cm biezs. Ledus uzlūšana upes augštecē līdz Suražai sākās marta otrās dekādes sākumā, bet ledus iešana marta vidū.
Pārējās Latvijas upes no ledus pārsvarā atbrīvojās marta pirmajās 5 dienās. Ledus krautņi gar Ogres krastiem lejtecē saglabājās līdz otrās dekādes sākumam.
Zemākā mēneša ūdens temperatūra ap 0 °C novērota mēneša sākumā Daugavā, kā arī lielākajā daļā Latgales un Vidzemes upju, savukārt Zemgales un Kurzemes upēs jau marta pirmajās dienās ūdens temperatūra bija +1...+3º C robežās. Straujāka ūdens temperatūras paaugstināšanās sākās marta otrajā dekādē, un periodā no 27. līdz 31. martam ūdens temperatūra sasniedza Vidzemes un Latgales upēs +4...+5º C, Kurzemes un Zemgales upēs +5...+7º C.
- attēls. Ledus iešana Daugavā pie Piedrujas 2015. gada 3. martā