Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā Daugavas, Aiviekstes un Gaujas baseinos bija 54%, Lielupes 39%, Ventas 48% no normas. Jūnijā visvairāk (51–65 mm) nolija Stendē, Lielpečos un Vičakos, vismazāk (13–16 mm) Mērsragā, Liepājā un Piedrujā.
Daugavas ūdenīgums bija 47%, Aiviekstes 57%, Gaujas 85%, Lielupes 72%, Ventas 82% no normas (1. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 228 m³/s, maksimālā pietece 419 m³/s novērota 1. jūnijā, minimālā pietece 145 m³/s – 30. jūnijā.
Latvijas upju noteces svārstības jūnijā bija nelielas. Pirmajā un otrajā dekādē nokrišņu daudzums bija neliels, līdz ar to mēneša sākumā upju notece samazinājās. Lietainākais periods iestājās otrās dekādes pēdējās dienās un ilga līdz trešās dekādes vidum, tāpēc lielākajā daļā upju jūnija trešajā dekādē ūdens notece pieauga. Kopējais ūdens līmeņu svārstību intervāls jūnijā sasniedza Daugavā 0.6–1.3 m, Aiviekstē 0.6–1.10 m, Gaujā 0.4–0.5 m, Lielupē 0.2–0.4 m, Ventā 0.2–0.3 m.
Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Daugavā, Gaujā, Salacā un arī to baseinu upēs, Lielupes augštecē, Mūsā, Mēmelē, Tērvetē, Misā, Abavā, Rīvā un Rojā novēroti periodā no 1. līdz 3. jūnijam (2. attēls). Tomēr vairākās Zemgales un Kurzemes upēs (Svētē, Bērzē, Ventā, Bārtā, Užavā, Imulā) upju noteces maksimums sasniegts trešajā dekādē, no 25. līdz 30. jūnijam. Palieņu applūšanas līmenis Aiviekstē pie Lubānas bija pārsniegts tikai 1. jūnijā, bet lejpus Aiviekstes HES – no 1. līdz 4. jūnijam.
Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi tikai dažviet reģistrēti jūnija pirmajā dekādē. Lielākajā daļā Latvijas upju mēneša minimumi iestājās otrajā dekādē, savukārt Daugavā, Rēzeknē, Salacā, Amatā, Rīvā – 30. jūnijā.
Daugavā kopš 22.–23. aprīļa turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Kopumā līdz jūnija beigām Piedrujas novērojumu stacijā (3. attēls) ūdens līmenis pazeminājās par 4.3 m, Daugavpils NS par 3.4 m un Jēkabpils NS par 1.8 metriem.
2015. gada 30. jūnijā pie Daugavpils un Jēkabpils reģistrēts visā novērojumu periodā zemākais jūnija mēneša minimālais ūdens līmenis. Tomēr vēl zemāki līmeņi novēroti 2014. gada augustā, novembrī un decembrī, kā arī 2002. gada augustā, septembrī, oktobrī un 1992. gada jūlijā, augustā un septembrī.
Zemākā mēneša ūdens temperatūra Latvijas upēs galvenokārt novērota 1. jūnijā. Atsevišķos upju posmos, piemēram Daugavā pie Piedrujas un Vaikuļāniem, Bērzē pie Baložiem periodā no 20. līdz 27. jūnijam. Vidzemes upēs tā bija +9...+15ºC, Latgales upēs +12...+18ºC, Zemgales upēs +12…+17ºC, Kurzemes upēs +9…+15ºC robežās.
Visvairāk ūdens bija iesilis divos siltākajos jūnija periodos–no 12. līdz 16. jūnijam un vietām (Daugavā Daugavpils–Līksnas pomā, Gaujā no Valmieras līdz Carnikavai, Amatā, Salacā, Lielupē pie Kalnciema un Rīvā)–30. jūnijā. Maksimālā ūdens temperatūra sasniedza Vidzemes upēs +12...+22ºC, Kurzemes upēs +13...+22ºC, Latgales upēs +18...+24ºC, Zemgales upēs +17...+23ºC.
Jūnijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs. Ūdensaugi lielākajās upēs vietām auga tikai gar krastiem, bet mazāko upju lēnākajos posmos pa visu teces šķērsgriezumu.