Vizuālie materiāli
Hidroloģisko apstākļu raksturojums
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE

2015. gada jūlija Latvijas upju režīma apskats

Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 119%, Aiviekstes 113%, Gaujas 104%, Lielupes 123%, Ventas 92% no normas. Jūlijā visvairāk (106–117 mm) nolija, Skrīveros, Zosēnos, Rēzeknē, Rucavā un Alūksnē, vismazāk Piedrujā un Ainažos, tikai 58–62 mm.

Daugavas ūdenīgums bija 33%, Aiviekstes 41%, Gaujas 78%, Lielupes 49%, Ventas 103% no normas (1. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 114 m³/s, maksimālā pietece 139 m³/s novērota 1. jūlijā, bet minimālā pietece 103 m³/s – 30. jūlijā.

Kopš 2015. gada aprīļa Daugavas notece ir 53–67% zem normas. Daugavā pie Daugavpils un Jēkabpils jūlija mēneša vidējais ūdens caurplūdums šogad bija vismazākais visā novērojumu periodā. Līdz šim mazākā jūlija vidējā notece ir bijusi 1940. gadā.

Jūlijā Latvijas upēs bija vērojams vasaras mazūdens periods ar nelielām ūdens līmeņu svārstībām. Daugavā posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmenis svārstījās tikai 10–22 cm, Gaujā no Velēnas līdz Siguldai 12–45 cm, Salacā 13–18 cm, Lielupē un tās pietekās 6–50 cm, Ventā 25–52 cm intervālā (2. attēls).

Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Daugavā, Dubnā, Aiviekstes, Salacas un Lielupes augštecēs, Ogrē un Gaujā pie Siguldas reģistrēti 1. jūlijā. Vairākās upēs (Vaidavā, Aiviekstes un Salacas lejtecē, Lielajā Juglā, Lielupē Staļģenes–Jelgavas posmā, Tērvetē, Misā, Abavā, Imulā, Užavā) mēneša maksimumi novēroti jūlija otrajā dekādē, bet Gaujā pie Valmieras, Tirzā, Amatā, Lielupē pie Kalnciema, Mēmelē, Ventā un Bārtā – trešajā dekādē.

Savukārt ūdens līmeņa un caurplūduma mēneša minimumi lielākajā daļā Latvijas upju novēroti sausākajā pirmajā dekādē no 3. līdz 9. jūlijam, dažās Vidzemes un Zemgales upēs arī periodā no 16. līdz 18. jūlijam, bet Daugavā, Aiviekstes lejtecē, Salacā un Lielupē Jelgavas–Kalnciema posmā trešajā dekādē periodā no 25. līdz 30. jūlijam (3. attēls). 2015. gada jūlija beigās Daugavā pie Daugavpils un Jēkabpils reģistrēts visā novērojumu periodā zemākais jūlija mēneša minimālais ūdens līmenis.

  1. attēls. Daugava pie Piedrujas 2015. gada 26. jūlijā

Visvairāk ūdens bija iesilis jūlija pirmajā dekādē. Periodā no 4. līdz 6. jūlijam ūdens temperatūra Vidzemes upēs sasniedza +18...+24ºC, Latgales upēs +21...+27ºC, Zemgales upēs +20...+26ºC un Kurzemes upēs +15...+26ºC.

Vairumā Latvijas upju visvēsākais ūdens bija mēneša otrajā un trešajā dekādē laikā no 11. līdz 25. jūlijam, kad ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija +11...+18ºC, Latgales upēs +14...+18ºC, Zemgales upēs +13…+19ºC, Kurzemes upēs +14…+18ºC robežās.

Jūlijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs. Ūdensaugi lielākajās upēs galvenokārt auga tikai gar krastiem, bet mazāko upju lēnākajos posmos pa visu teces šķērsgriezumu, aizņemot pat 70–80 % no upes šķērsprofila.