2015. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 70%, Aiviekstes 71%, Gaujas 72%, Salacas 71%, Lielupes 31% un Ventas 49% no normas. Visvairāk nokrišņu reģistrēts februāra pirmajā dekādē.
Daugavas ūdenīgums bija 109%, Aiviekstes 224%, Gaujas 143%, Lielupes 134%, Ventas 91% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 405 m³/s, maksimālā pietece 540 m³/s novērota 28. februārī, minimālā pietece 332 m³/s – 20. februārī.
Mēneša sākumā upju notece atkušņa rezultātā nedaudz palielinājās, bet jau periodā no 3. līdz 6. februārim tā pakāpeniski kļuva mazāka un pārsvarā sasniedza minimumu periodā no 15. līdz 20. februārim. Tikai dažās mazākajās upēs (Amatā, Rūjā, Svētē, Bārtā, Užavā) februāra zemākie ūdens līmeņi novēroti pirmās dekādes otrajā pusē, bet Ogrē Ogres pilsētas robežās, Rīvā un Durbē – 28.februārī.
Augstākie ūdens līmeņi Daugavā pie Jēkabpils, Aiviekstes un Ogres lejtecēs, Sedā, Lielupē Staļģenes–Kalnciema posmā, kā arī jūras ietekmētajās upju grīvās novēroti periodā no 4. līdz 8. februārim, dažviet Kurzemes upēs no 13. līdz 18. februārim. Tomēr vairumā Latvijas upju ūdens līmenis visaugstāk pakāpās trešajā dekādē no 25. līdz 28. februārim, Bārtā – 21. februārī (2.attēls).
Daugavas augšteces, Salacas un arī vairāku mazo Latvijas ziemeļaustrumu daļas upju režīms bija raksturīgs ziemas mēnesim ar nelielām (0.2–0.4 m) līmeņu svārstībām, Sevišķi mazas līmeņa izmaiņas, tikai 4 cm, bija Daugavā pie Veļižas. Pārsvarā ūdens līmeņu svārstību intervāls februārī bija lielāks: Daugavā no Ullas līdz Jēkabilij 0.5–1.4 m, Aiviekstē 1.0–1.4 m, Lielupē 0.5–1.0 m, Svētē, Misā un Bērzē 0.8–1.0 m, Gaujā 0,7–1,0 m, Ventā 0.5–0.8 m, Bārtā 0.8–0.9 m. Aiviekstē visu mēnesi bija pārsniegts palieņu applūšanas līmenis
Gaisa temperatūra februārī Latvijā bija 4,6 °C virs normas. Mēneša sākumā visā valsts teritorijā bija sniega sega. Otrajā dekādē Kurzemē un Zemgalē sniegs nokusa. Diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinājās virs 0 °C 18.–19. februārī. Līdz ar to trešajā dekādē sniegs strauji kusa Vidzemē un Latgalē. 28. februārī sniega segas biezums Daugavas baseina augšdaļā bija 15–32 cm, augstienēs Baltkrievijas un Latvijas teritorijā 1–8 cm (tikai Alūksnē 16 cm), bet upes baseina dienviddaļā sniegs bija nokusis. Arī Gaujas baseinā Vidzemes augstienē vēl saglabājās 3–17 cm biezs sniegs.
Februāra trešajā dekādē sākās arī pakāpenisks ledus segas sairšanas process. Ledus biezums samazinājās, upēs uz ledus parādījās sniegūdens lāmas vai ūdens, ledus segā veidojās caurkusumi un izskalojumi, vietām arī piekrastes vaļumjoslas. Periodā no 21. līdz 23. februārim ledus sega saira Lielupē Staļģenes–Kalnciema posmā un Lielajā Juglā pie Zaķiem. Ogres lejtecē ledus sastrēgums saglabājās līdz 23. februārim, turpmāk tas strauji izskalojās.
Februāra beigās Daugavu no iztekas līdz Suražai un no Ullas līdz Jersikai klāja ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem, daudzviet uz ledus bija ūdens, vietām arī piekrastes vaļumjoslas un plaisas. Savukārt pie Vitebskas un Jēkabpils upes vidus bija brīvs, tikai gar krastiem atradās piesalas. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem piekrastes vaļumjoslas un lūzu ledus, bet pie Pļaviņu pilsētas ledus sega. Mēneša beigās ledus biezums Daugavā pie Suražas bija 32 cm, no Ullas līdz Verhņedvinskai 18–23 cm, pie Piedrujas un Daugavpils 22 cm. Ledstāve ar lāsmeņiem un izskalojumiem saglabājās arī Pededzē, Gaujas augštecē un Tirzā. Savukārt Aiviekstē, Lielajā Juglā, Gaujā pie Valmieras, Mēmelē un Lielupē pie Jelgavas tikai paliku piesalas gar krastiem. Ogrē pie Lielpeču un Ogres novērojumu stacijām gar krastiem bija palikuši ledus krautņi, ledus sastrēgums saglabājās lejpus gājēju tilta.