2015. gada decembra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 103%, Aiviekstes 108%, Gaujas 138%, Salacas 96%, Lielupes 67% un Ventas 130% no normas. Nokrišņi decembrī pārsvarā bija ap normu, izņemot Gaujas un Ventas baseinus. Priekuļos un Siguldā nokrišņi bija 78–82 mm, savukārt Stendē un Kuldīgā 71–74 mm. Vismazāk nokrišņi bija Latvijas centrālajā daļā 20–26 mm.
Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2.8°C, kas ir 5.1°C virs ilggadīgās normas. 2015. dada decembris bija silts, otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā gaisa temperatūra sasniedza +7...+9°C. Mēneša beigās, 27. decembrī, gaisa temperatūra pakāpeniski pazeminājās, 30. un 31. decembrī gaisa temperatūra bija –7...–12°C.
Daugavas ūdenīgums bija 58%, Aiviekstes 70%, Gaujas 88%, Salacas 91%, Lielupes 55% un Ventas 63% no normas (1. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 240 m3/s, minimālā pietece 201 m3/s novērota 1. decembrī, maksimālā pietece – 290 m3/s 29. decembrī.
- attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2015. gada decembrī
Mēneša zemākie ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā novēroti decembra pirmajā pusē (2.attēls). Savukārt augstākie – otrajā dekādē, kad upju notece palielinājās galvenokārt lietus rezultātā. Gaisa temperatūrai trešā dekādes beigās pazeminoties, kā arī samazinoties nokrišņu daudzumam, arī ūdens līmenis upēs sāka pazemināties.
- attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2015. gada decembrī
Tā kā decembris bija neierasti silts, tad sākotnējās ledus formas Latvijas upēs sāka veidoties tikai decembra trešās dekādes beigās. Gaujā 28.–29. decembrī izveidojās piesalas, gaisa temperatūrai pazeminoties, sākās arī vidēja līdz bieza vižņu iešana. 31. decembrī ledus sega izveidojās Gaujā pie Carnikavas. Salacas augštecē 30. decembrī izveidojās piesalas, savukārt lejtecē bija vērojama vidēja vižņu iešana. Lielupē sākotnējās ledus formas, piesalas, visagrāk izveidojās NS Kalnciemā 29. decembrī, pārējās novērojumu stacijās 30. decembrī. NS Kalnciemā no 30. decembra ledus sega, savukārt dienu vēlāk ledus sega ar lāsmeņiem bija NS Staļģenē un NS Jelgavā. Ventā pie Kuldīgas 31. decembrī novērota reta vižņu iešana. Daugavas augštecē no Veļižas līdz Suražai decembra sākumā izveidojās piesalas. Atkārtoti Daugavas augšteces posmā ledus veidošanās atsākās decembra pēdējās dienās. Daugavā Latvijas teritorijā sākotnējās ledus formas, piesalas, vižņu un ledus iešana, sāka veidoties gada izskaņā 29.–31. decembrī (3. attēls).
- attēls. Vidējā vižņu iešana Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem 31.12.2015.