Vizuālie materiāli
Hidroloģisko apstākļu raksturojums
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE

2014. gada novembra Latvijas upju režīma apskats

Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 44%, Aiviekstes 51%, Salacas 34%, Gaujas 39%, Lielupes 41%, Ventas 23% no normas. Visvairāk nolija Pļaviņās, Lubānā, Alūksnē (30 mm) un Skrīveros (32 mm). Savukārt mazākais nokrišņu daudzums (7–13 mm) reģistrēts Vičakos, Ventspilī, Stendē un Kolkā.

Daugavas ūdenīgums bija 36%, Aiviekstes 123%, Gaujas 95%, Salacas 58%, Lielupes 49%, Ventas 33% no normas (1. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 251 m³/s, maksimālā pietece 330 m³/s novērota 1. novembrī, minimālā pietece 112 m³/s – 30. novembrī.

Lietainākā bija novembra pirmā dekāde, līdz ar to augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Latvijas upēs novēroti mēneša pirmajā pusē: Daugavā posmā no Krāslavas līdz Jēkabpilij, Rēzeknē, Aiviekstē, Gaujā, Svētē un Ventā pie Kuldīgas 1.–2. novembrī, pārējās upēs periodā no 6. līdz 13. novembrim (2. attēls). Augsts ūdenslīmenis gandrīz visu mēnesi pieturējās Aiviekstē. Upes palienes pie Lubānas bija applūdušas no 1. līdz 25. novembrim, bet lejpus Aiviekstes HES no mēneša sākuma līdz pat 29. novembrim.

Savukārt zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi lielākajā daļā Latvijas upju reģistrēti laikā no 24. līdz 30. novembrim. Šogad Daugavā pie Daugavpils un Jēkabpils novēroti viszemākie minimālie novembra mēneša ūdens līmeņi ilggadējā novērojumu periodā. Pie Jēkabpils līdz šim par 5 cm augstāks minimālais ūdens līmenis novembrī reģistrēts 1975. un 1951. gadā, savukārt pie Daugavpils līdz iepriekšējais novembra minimālā ūdens līmeņa rekords bija novērots 1975. gadā.

Šī gada novembrī ūdens līmeņu mēneša svārstību intervāls Daugavā sasniedza 0,3–0,8 m, Aiviekstē 1,4–2,2 m, Lielajā Juglā ap 1,0 m, Gaujā 0,6–1,0 m, Lielupē 0,6–0,9 m, Ventā 0,3–0,7 m.

Novembra pirmajā pusē pieturējās samērā silts laiks, augstākā ūdens temperatūra +5...+8°C robežās Latvijas upēs tika novērota periodā no 7. līdz 13. novembrim. Novembra otrās dekādes beigās diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles un pieturējās negatīva līdz pat mēneša beigām. Līdz ar to, sākot no austrumu rajoniem, periodā no 26. līdz 30. novembrim arī ūdens temperatūra upēs noslīdēja līdz 0°C.

Sākotnējās ledus formas – sniega putra, piesalas un vižņi Latvijas upēs parādījās periodā no 26. līdz 30. novembrim. Latgales, Vidzemes un Zemgales upēs ledus parādību sākums šogad bija tuvs vidējiem ilggadējiem termiņiem, bet Kurzemē apmēram nedēļu agrāk par normu.

Vižņu iešanas periods šoruden bija ļoti īss. Novembra pēdējās dienās mazas upju noteces apstākļos, diennakts vidējai temperatūrai pazeminoties līdz –8...–11 °C, pārsvarā 2–3 nedēļas agrāk par normu Daugavā, Latgales un Vidzemes un Zemgales upju lēnākajos posmos nostiprinājās ledstāve (3. attēls).

3. attēls. Nepilna ledus sega Ogres lejtecē 2014. gada 29. novembrī. (foto L.Klints)