2014. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 103%, Aiviekstes 99%, Gaujas 92%, Salacas 100%, Lielupes 85%, Ventas 84% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 206%, Aiviekstes 112%, Gaujas 92%, Lielupes 161%, Ventas 160% no normas (1.attēls).
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 617 m³/s, maksimālā pietece 1093 m³/s novērota 15. janvārī, minimālā pietece 329 m³/s – 27. un 28. janvārī.
Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija 1,5 °C zemāka par normu. Mēneša sākumā laiks bija silts un mitrs. Līdz 12. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās virs normas, siltākajās dienās pārsniedzot to par 10–11 °C. No 10. līdz 12. janvārim nolija vairāk kā puse no visa mēneša nokrišņu daudzuma, līdz ar to periodā no 10. līdz 15. janvārim upju notece ievērojami pārsniedza ilggadējo vidējo. Stabils sala periods visā Latvijā iestājās tikai 15.janvārī, tad arī upju notece sāka samazināties.
Augstākie ūdens līmeņi un lielāki ūdens caurplūdumi pārsvarā novēroti periodā no 10. līdz 15. janvārim brīvas gultnes apstākļos. Lai gan mēneša otrajā pusē upju notece samazinājās, ūdens līmeņi daudzviet ievērojami paaugstinājās intensīvas ledus veidošanās izraisīto vižņu sablīvējumu dēļ. Tādejādi augstākie ūdens līmeņi Daugavā Daugavpils–Zeļķu posmā, Gaujā pie Siguldas, Salacā, Amatā un Lielupē pie Mežotnes novēroti aukstākajā laikā no 19. līdz 24. janvārim. Vižņu sablīvējumi paaugstināja ūdens līmeni Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem par 3.3 m, Daugavā pie Jēkabpils par 1.7 m, pie Jersikas par 1.0 m, pie Daugavpils par 1.1 m.
Aiviekstē pie Lubānas palieņu applūšanas līmenis tika pārsniegts laikā no 11. līdz 23 janvārim, lejpus Aiviekstes HES no 10. līdz 14.janvārim. Lielajā Juglā zemākās palienes bija applūdušas no 11. līdz 14.janvārim, savukārt Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem periodos no 19. līdz 21. un no 23. līdz 25. janvārim, kā arī mēneša pēdējā dienā.
Savukārt zemākie ūdens līmeņi un mazākie caurplūdumi reģistrēti no 2. līdz 7. janvārim vai daļā upju pašās mēneša beigās (2.attēls). Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Daugavā bija 0.8–3.3 m, Bārtā 2.4–3.2 m, Lielajā Juglā 2.8 m, Ventā 2.1–2.3 m, Lielupē 1.2–1.9 m, Gaujā 0.7–1.4 m.
Neparasti augsta janvāra pirmajā pusē bija ūdens temperatūra. Pirmās dekādes beigās ūdens Latgales un Vidzemes upēs bija iesilis līdz +2...+4, Zemgales un Kurzemes upēs līdz +4...+5 °C. Janvāra pirmajā pusē Latvijā upes bija brīvas no ledus. Tikai Daugavas augšteces posmā no Veļižas līdz Vitebskai mēneša pirmajās sešās dienās turpinājās sākotnējo ledus formu veidošanās. Iestājoties salam, ūdens strauji atdzisa līdz 0 °C un periodā no 15. līdz 18. janvārim upēs parādījās piesalas, vizmas un sākās vižņu iešana (3. attēls).
3. attēls. Vižņu iešana Abavā pie Rendas 2014. gada 18. janvārī (Foto I. Rudlapa)
No 19. janvāra diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8–10 °C zem normas, ledus veidošanās noritēja ļoti intensīvi un strauji, tāpēc īsā laika periodā no 18. līdz 22. janvārim Latvijas upēs nostiprinājās ledstāve. Daudzviet, kā Amatā pie Melturiem, Salacā pie Lagastes, Lielupē pie Mežotnes, Ventā pie Kuldīgas un Daugavā vižņi sablīvējās pie aizsalušo posmu malas un izraisīja krasas ūdens līmeņu svārstības.
Tā kā trešajā dekādē virs Latvijas valdīja anticiklons ar aukstu un sausu gaisu, arī pilnas ledus segas izveidošanās un ledus biezuma palielināšanās norisinājās ļoti ātri. Ledus biezums janvāra beigās sasniedza Daugavā 14–45 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 42–44 cm, Aiviekstē 22–24 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 30 cm, Dubnā pie Sīļiem 25 cm, Gaujā pie Valmieras 24 cm, pie Carnikavas 41 cm, Lielupē 21–35 cm, Svētē 25 cm, Ventā pie Kuldīgas 25 cm.