2014. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 106%, Aiviekstes 91%, Gaujas 82%, Salacas 108%, Lielupes 110% un Ventas 78% no normas. Visvairāk nokrišņu reģistrēts februāra otrajā dekādē.
Daugavas ūdenīgums bija 130%, Aiviekstes 60%, Gaujas 63%, Lielupes 80%, Ventas 81% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 401m³/s, maksimālā pietece 528 m³/s novērota 27. februārī, minimālā pietece 338 m³/s – 16. februārī.
Mēneša sākumā sala periodā upju notece pazeminājās, bet sākot ar pirmās dekādes vidu tā pakāpeniski palielinājās un pārsvarā sasniedza maksimumu periodā no 20. līdz 25. februārim. Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā un posmā no Daugavpils līdz Jersikai, Aiviekstes lejtecē, Gaujā pie Valmieras, Amatā, Salacā un Mūsā ūdens līmeņi februāra sākumā izrādījās nedaudz augstāki nekā trešajā dekādē.
Zemākie ūdens līmeņi vairumā Latvijas upju novēroti februāra pirmajā dekādē, Daugavā periodā no 12. līdz 19. februārim. Savukārt Salacā pie Lagastes, Gaujā pie Siguldas, Mūsā pie Bauskas, Ventā pie Kuldīgas un Bārtā pie Dūkupjiem pēc vižņu sablīvējumu izjukšanas dažviet, ūdens līmenis zemākās atzīmes sasniedza 28. februārī (2.attēls).
Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija mazāks nekā janvārī: Svētē, Misā, Bērzē 1.4–1.7 m, Ventā 1.1–1.2 m, Salacā 0.8–1.1 m, Lielupē 0.6–1.4 m, Daugavā 0.5–1.4 m, Bārtā 0.5–1.0 m, Aiviekstē 0.5–0.9 m, Gaujā 0,3–0,7 m. Palieņu applūšanas līmenis Aiviekstē pie Lubānas bija nedaudz pārsniegts periodā no 23. līdz 28. februārim, savukārt Pļaviņu ūenskrātuvē pie Zeļķiem – no 1. līdz 6. februārim un no 23. līdz 28. februārim.
Gaisa temperatūra februārī Latvijā bija 5,1 grādu virs normas. No 7. februāra līdz pat mēneša beigām laiks bija stabili siltāks par normu. Dienās gaisa temperatūra visā Latvijā bija pozitīva, 24.–25. februārī gaiss iesila līdz +7...+10 °C. Latvijā sniegs nokusa līdz 25. februārim, tikai pašā Daugavas augštecē mēneša beigās vietām saglabājās 5–10 cm bieza sniega sega.
Iestājoties atkusnim, sākās lēns pakāpenisks ledus segas sairšanas process. Ledus biezums nepalielinājās vai straujākajos posmos samazinājās. Upēs uz ledus parādījās sniegūdens lāmas vai ūdens, ledus segā veidojās caurkusumi un izskalojumi, vietām arī piekrastes vaļumjoslas. Amatā pie Melturiem un Salacā pie Mazsalacas ledus sega upes vidū saira, atstājot gar krastiem palieku piesalas, savukārt Gaujā pie Siguldas no 23. līdz 28. februārim, Salacā pie Lagastes28. februārī novērota ledus iešana.
Līdz februāra beigām ledus sega saglabājās Daugavā un tās pietekās, Pļaviņu ūdenskrātuvē, Gaujas augštecē un lejtecē, Ventas lejtecē un Lielupē Mežotnes–Kalnciema posmā. Februāra beigās Daugavā posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ledus bija 21–47 cm, no Piedrujas līdz Daugavpilij 36–42 cm, pie Jēkabpils 47 cm, Lielupē pie Mežotnes 24 cm biezs. Daugavā pie Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils ledus biezums pārsniedza normu par 3–6 cm, bet Lielupē pie Mežotnes bija 11 cm mazāks par normu.
- attēls. Daugava pie Pļaviņām 22. februārī (foto I.Rudlapa)