2014. gada decembra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 87%, Aiviekstes 85%, Gaujas 89%, Salacas 153%, Lielupes 106%, Ventas 118% no normas. Pirmajā dekādē nokrišņu daudzums bija nenozīmīgs, turpmāk nokrišņu bija vairāk. Lielākais nokrišņu daudzums (97–121 mm) reģistrēts Kurzemes ziemeļu daļā un Vidzemes ziemeļrietumos, kā arī pašos valsts dienvidrietumos, savukārt mazākais (28–39 mm) – Rīgā un Alūksnē.
Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0.9 C°, kas ir 1.5C° virs ilggadīgās normas. Mēnesis iesākās un beidzās ar sala periodiem, bet no 7. līdz 24. decembrim Latvijas lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija pozitīva, tikai valsts ziemeļaustrumu daļā sala periods bija garāks.
Daugavas ūdenīgums bija 44%, Aiviekstes 118%, Gaujas 77%, Salacas 98%, Lielupes 65%, Ventas 81% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 220 m³/s, minimālā pietece 109 m³/s novērota 1. decembrī, maksimālā pietece – 360 m³/s 25. decembrī.
Mēneša zemākie ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā novēroti decembra pirmajā pusē, bet augstākie – trešās dekādes otrajā pusē. Otrajā dekādē un trešajā dekādē upju notece palielinājās atkušņa un lietus rezultātā. Tomēr augstākie ūdens līmeņi daudzviet reģistrēti pašās pēdējās gada dienās, jo intensīvas ledus veidošanās procesā, notika vižņu sablīvēšanās un ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls Gaujā sasniedza 0.7–1.3 m, Daugavā 0.8–1.5 m, Lielupē 1.3–1.9 m, Svētē un Bērzē 1.8–1.9 m, Ventā 1.6–2.2 m, Bārtā 2.1–3.8 m.
Palieņu applūšanas līmenis bija pārsniegts Aiviekstē pie Lubānas un lejpus Aiviekstes HES no 11. līdz 31. decembrim, Lielupē pie Mežotnes 31. decembrī, pie Kalnciema 23. un 25. decembrī.
2014. gada augstākie ūdens līmeņi decembrī tika novēroti Lielupē pie Mežotnes un arī posmā no Jelgavas līdz grīvai, Daugavas, Gaujas, Salacas grīvās un Ķīšezerā. Savukārt Ventā decembrī tika reģistrēti 2014. gada zemākie ūdens līmeņi.
Decembra sākumā Latvijas upēs turpinājās ledus veidošanās, kas bija sākusies jau novembrī. Laikā no 1. līdz 3. decembrim ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem izveidojās Rēzeknē, Aiviekstē, Gaujas un Lielupes augštecēs, bet Kurzemes upēs un straujākajos centrālās un austrumu daļas upēs bija vērojamas piesalas un dažādas intensitātes vižņu iešana. Decembra otrajā dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs nulles, ledus veidošanās beidzās, ledus segā parādījās sairšanas pazīmes. Daugavā periodā no 20. līdz 23. decembrim notika ledus sakustēšanās. Ledus upju vidū saira, sākās ledus iešana, bet gar krastiem saglabājās paliku piesalas. Neaizsalušās upes decembra otrajā dekādē un trešās dekādes sākumā bija brīvas no ledus, arī Lielupe trešās dekādes pirmajā pusē bija brīva. Atsākoties salam, trešās dekādes otrajā pusē ledstāve otrreiz nostiprinājās Daugavā Vitebskas–Ullas posmā, Piedrujas–Vaikuļānu posmā, Pļaviņu ūdenskrātuvē un no jauna izveidojās Ogres lejtecē, Lielajā Juglā, Gaujas lejtecē, Lielupes augštecē un Jelgavas–Kalnciema posmā un Ventas lejtecē.
- attēls Piesalas Gaujā pie Valmieras 2014. gada 12. decembrī (foto S. Skutele)