Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 75%, Aiviekstes 58%, Gaujas 54%, Salacas 80%, Lielupes 63%, Ventas 90% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 154%, Aiviekstes 99%, Gaujas 120%, Lielupes 147%, Ventas 118% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 673 m³/s, maksimālā pietece 1070 m³/s novērota 4. jūnijā, minimālā pietece 309 m³/s – 30. jūnijā
Spēcīgākās lietusgāzes Latgalē novērotas jūnija pirmajā dekādē, bet Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē trešajā dekādē. Savukārt jūnija otrajā dekādē visā Latvijā pārsvarā valdīja sauss laiks. Kopumā Latvijas upju notecei jūnijā bija tendence samazināties, tomēr nokrišņu ietekmē tā nedaudz svārstījās. Visstraujāk ūdens līmenis pazeminājās Daugavā, Aiviekstē, Gaujā, Tirzā un Bērzē.
Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi vairumā Latvijas upju novēroti jūnija sākumā, periodā no 1. līdz 4.jūnijam, bet zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi reģistrēti mēneša otrajā pusē vai pašās mēneša beigās.
Jūnijā kopējais ūdens līmeņu svārstību intervāls Daugavā sasniedza 1,3–3,3 m, Aiviekstē 0,8–1,2 m, Gaujā 0,4–1,0 m, Ventā 0,5–0,8 m, Lielupē 0,2–0,4 m. Visu mēnesi joprojām bija applūdušas zemākās palienes Aiviekstes augštecē un periodā no 1. līdz 16. jūnijam Aiviekstes lejtecē.
Zemākā mēneša ūdens temperatūra pārsvarā novērota 1. jūnijā, vietām, galvenokārt Zemgales upēs otrās dekādes beigās. Vidzemes upēs tā bija +11...+16ºC, Latgales upēs +17...+19ºC , Kurzemes un Zemgales upēs +15..+19º C robežās.
Visvairāk ūdens iesila jūnija trešajā dekādē periodā no 25. līdz 27. jūnijam, kad ūdens temperatūra sasniedza Vidzemes upēs +20...+25º C, Latgales upēs +22...+26º C, Zemgales upēs +20...+27º C un Kurzemes upēs +19...+26º C. Lielākajās Latvijas upēs vidējā mēneša ūdens temperatūra jūnijā bija 2–3 °C virs normas.
Jūnijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs. Ūdensaugi lielākajās upēs vietām auga tikai gar krastiem, bet mazāko upju lēnākajos posmos pa visu teces šķērsgriezumu.