2013. gada decembra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 73%, Aiviekstes 70%, Gaujas 100%, Salacas 116%, Lielupes 125%, Ventas 105% no normas. Pirmajā dekādē nokrišņu daudzums pārsniedza normu, turpmāk nokrišņu bija mazāk. Lielākais nokrišņu daudzums (71–75 mm) reģistrēts valsts dienvidrietumos un Vidzemes ziemeļrietumos, savukārt mazākais (31–32 mm) – Daugavpilī un Piedrujā. 6. un 7. decembrī Latvijā izveidojās 20–30 cm bieza sniega sega, taču tā saglabājās tikai līdz 11.–12. decembrim.
Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2.2ºC, kas ir 4.5 °C virs ilggadīgās normas. Garākais sala periods iestājās decembra pirmās dekādes otrajā pusē, bet no 16. līdz 31. decembrim diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili turējās virs 0°°C.
Daugavas ūdenīgums bija 169%, Aiviekstes 68%, Gaujas 90%, Salacas 93% Lielupes 135%, Ventas 128% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 629 m³/s, maksimālā pietece 773 m³/s novērota 6.decembrī, minimālā pietece 514 m³/s – 16. decembrī.
Kopumā 2013. gada decembrī ūdens līmenis Latvijas upēs bija ievērojami zemāks nekā 2012. gada decembrī. Mazāks bija arī ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls. Ventā tas sasniedza 1.0–1.8 m, Bārtā 1.7–2.1 m, Daugavā 0.4–2.0 m, Misā, Svētē un Bērzē 0.9–1.1 m, Gaujā 0.3–1.1 m, Lielupē 0.6–1.0 m.
Mēneša zemākie ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā novēroti decembra pirmajās dienās, Daugavā ap mēneša vidu, bet Gaujas, Daugavas un Lielupes grīvu posmos 25. decembrī. Augstākie ūdens līmeņi reģistrēti brīvas gultnes apstākļos: Daugavā Piedrujas–Jēkabpils posmā, Gaujā un mazajās Vidzemes upēs periodā no 1. līdz 5. decembrim, bet Aiviekstē, Dubnā, Zemgales un Kurzemes upēs – decembra otrajā dekādē. 1.–2. decembrī Kurzemē un ap Rīgas līci vēja brāzmas sasniedza vētras spēku un izraisīja īslaicīgu zemāko palieņu applūšanu Lielupes un Daugavas grīvu posmos.
Decembrī ūdens temperatūra upēs bija augstāka par normu. Mēneša maksimālā ūdens temperatūra Daugavā novērota 1. decembrī +2...+3°C robežās. Savukārt periodā no 28. līdz 31. decembrim citās Latvijas upēs ūdens iesila līdz +3...+5°C, jo 2013. gada 25., 28. un 29. decembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija visaugstākā līdz šim novērotā.
Minimālā ūdens temperatūra pārsvarā novērota laikā no 9. līdz 11. decembrim. Vidzemes un Latgales upēs tā bija ap 0º C, Zemgales upēs 0º...+1ºC, Kurzemes upēs +1...+2°C robežās.
- attēls. Abava pie Kandavas tilta 7. decembrī (foto I. Rudlapa)
Neparasti siltā laika ietekmē ledus veidošanās sākums Latvijā kavējās par 2–3 nedēļām un stabila ledstāve upēs neizveidojās. Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā sākotnējās ledus formas parādījās periodā no 3. līdz 7. decembrim, bet posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij 8.–9. decembrī. Arī Aiviekstē, Ogrē, Lielajā Juglā, Gaujas augštecē, Amatā un Lielupē ledus veidošanās sākās 10.–11. decembrī. Ilgstošākā un intesīvākā vižņu un ledus iešana notika Daugavas augštecē, dažas dienas Veļižas–Vitebskas posmā noturējās nepilna ledstāve un ledus veidošanās turpinājās līdz pat mēneša beigām. No Piedrujas līdz Pļaviņām ledus parādības ilga līdz 18.–22. decembrim. Pie Pļaviņām 10. decembrī izveidojās plāna, nepilna ledus sega un periodā no 16. līdz 22.decembrim ledus sablīvējums. Savukārt Daugavas pietekās, Gaujas augštecē un vidustecē, Salacā, Lielupē ledus veidošanās periods ilga tikai 1–6 dienas, bet Kurzemes upes decembrī bija brīvas no ledus.