2013. gada aprīļa Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums aprīlī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 134%, Aiviekstes 148%, Gaujas 142%, Salacas un Lielupes 94%, Ventas 50% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums (63–69 mm) reģistrēts Pļaviņās, Lubānā un Siguldā, savukārt mazākais (17–23 mm) Kuldīgā, Ventspilī un Stendē.
Daugavas ūdenīgums bija 112%, Aiviekstes 101%, Gaujas 127%, Lielupes 119%, Ventas 93% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES aprīlī bija 2130 m³/s, maksimālā pietece 4700 m³/s novērota 24. aprīlī, minimālā pietece 307 m³/s, novērota 1. aprīlī.
Aprīlī gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija 0,9 °C, mēneša pirmajā dekādē pat 2–4 °C zem ilggadīgi vidējās normas. Austrumu un centrālajos rajonos gaiss vairākās naktīs atdzisa līdz –10...–14ºC, palielinājās sniega krājumi. Lubānā, Siguldā un Alūksnē šī gada 9. aprīlī tika sasniegti jauni aprīļa mēneša sniega segas biezuma rekordi (attiecīgi 56, 62 un 70 cm).
Aprīļa pirmajā dekādē arī upēs saglabājās ziemai raksturīgs režīms, kad tika novēroti zemākie mēneša ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi. Tikai dažviet straujākajos upju posmos ledus sega bija sairusi. Upes pārsvarā klāja ledus sega, kas 10. aprīlī Daugavā bija 39–52 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 47 cm, Ogrē pie Lielpēčiem 57 cm, Gaujā pie Valmieras 48 cm, Lielupē 35–45 cm bieza.
Vēlā pavasara atnākšana noteica arī vēlu ledus uzlūšanu. 2013. gada pavasarī ledus iešana Zemgales, Latgales un Vidzemes upēs pārsvarā sākās aprīļa 2. dekādē no 11.–18. aprīlim, kas ir par 3–4 nedēļām vēlāk par ilggadīgi vidējiem termiņiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās virs 0º C tikai 10.–11. aprīlī, bet jau 16.–19. aprīlī gaisa temperatūra pakāpās 3–6 °C virs normas. 18. aprīlī dienā gaiss visā Latvijā sasila pat līdz +15...+22 °C. Līdz ar to sniega sega šogad izkusa ļoti ātri 6–9 dienās.
Aprīļa otrās dekādes pirmajās dienās sniega kušanu paātrināja arī lietus, kas izraisīja strauju ūdens līmeņu celšanos upēs. Ledus iešana vispirms sākās straujākajos upju posmos ar plānāku ledu, bet posmos ar mazāku upju kritumu, līkumos un vietās ar ledus sablīvējumiem, kas bija radušies ziemas periodā, veidojās ledus sastrēgumi, jo ledus vēl nebija zaudējis izturību. Ledus sastrēgumi daudzviet ievērojami nosprostoja ūdens plūsmu, izraisīja ļoti strauju upju pārplūšanu un palu augstāko līmeņu sasniegšanu tikai dažas dienas pēc sniega kušanas sākuma.
2013. gada 13.–14. aprīlī ledus sastrēgumi veidojās Lielupes augštecē Mežotnes–Staļģenes posmā un izraisīja plašu palieņu applūšanu. Lielupē posmā no Mežotnes līdz Kalnciemam palu augstākie līmeņi tika sasniegti laikā no 14.–17. aprīlim. Pie Mežotnes ūdens līmenis tādā augstumā atkārtojas reizi 6 gados (17% varbūtība), pie Staļģenes un Kalnciema reizi 4 gados (26% varbūtība), pie Jelgavas reizi 4,5 gados (22% varbūtība).
- attēls. Pārplūdusī Lielupe pie Staļģenes 2013. gada 14. aprīlī (Foto L.Krūmiņa)
Ļoti sarežģīta un bīstama situācija izveidojās 16. aprīļa pēcpusdienā Ogres upes lejtecē gan novērojumu stacijā Ogre Lielpēči, gan pie Ogres pilsētas. Ledus sastrēgums vispirms izveidojās Ogrē pie Lielpēčiem, vienlaikus ledus iešana un krasas ūdens līmeņa svārstības bija vērojamas arī pie Ogres pilsētas. Tās pašas dienas vakarā ledus sastrēgums, kas bija izveidojies pie Lielpēčiem, sāka virzīties uz pilsētas pusi, tā rezultātā pie Lielpēčiem strauji pazeminājās ūdens līmenis, bet Ogres pilsētā ūdens līmenis strauji pacēlās par vairāk kā 2 m. Ļoti strauji applūda Ogres pilsētas daļa pie Norupītes. Plūdu bīstamību pastiprināja lielās biezi apdzīvotā teritorijā ienākošās ledus masas.
- attēls. Ūdens līmeņa svārstības Ogres lejtecē 2013. gada aprīlī
Ogrē pie Lielpēčiem maksimālais ūdens līmenis 16.aprīlī novērots plkst. 20:30, kad sasniedza atzīmi 34,58 m BS, bet pie Ogres pilsētas plkst. 23:15, kad sasniedza atzīmi 24,53 m BS.
- attēls. Ogre pie Ogres pilsētas 2013. gada 16. aprīlī (foto A. Zubaničs)
Ledus sastrēguma gadījumos ūdens līmenis strauji ceļas un augšpusē sasniedz daudz augstāku vērtību, nekā pārējos upes posmos. Ogres upē pie Lielpēčiem šogad novērots maksimālais ūdens līmenis, kas atkārtojas vidēji reizi 100 gados (1% varbūtība), novērojumu stacijā Ogre–Ogre līmenis, kas atkārtojas reizi 200 gados (0,5% varbūtība).
Daugavā Piedrujas–Krāslavas posmā pirmās ledus sakustēšanās sākās 14.–15. aprīlī, bet Daugavpils–Jēkabpils posmā 16.–17. aprīlī. Lieli ledus sastrēgumi veidojās Līksnas–Nīcgales posmā ievērojami paaugstinot ūdens līmeni, tomēr bīstamākā situācija šogad radās Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņu pilsētas. 16. un 17. aprīlī ledus iešana notika Jēkabpils–Pļaviņu posmā un ledus sastrēgums izveidojās augšpus Aiviekstes grīvas. 18. aprīļa naktī ledus iešana turpinājās arī Aiviekstes grīvas–Pļaviņu posmā un pie Pļaviņu pilsētas izveidojās apmēram 1,5 km garš ledus sastrēgums.
- attēls. Ūdens līmeņa svārstības Pļaviņu ūdenskrātuvē 2013. gada aprīlī
Tai pašā laikā Daugavā Baltkrievijā un no Piedrujas līdz Līksnai turpinājās ledus iešana, bet Nīcgales–Jersikas posmā ledus vēl stāvēja. 18. aprīlī arī šajā posmā notika ledus kustības, tomēr plkst. 18:00 pie Nīcgales saglabājās ledus sastrēgums. Plkst. 20:00 pie Nīcgales jau bija vērojama bieza ledus iešana. Ūdens līmenis Buivišu novērojumu stacijā 12 stundu laikā bija cēlies par 2,42 m.
Savukārt 19. aprīlī ap plkst. 3:30 sākās bieza ledus iešana Aiviekstes grīvā un pie Pļaviņu pilsētas. Lielajām ledus masām kopā ar ūdens vilni ienākot ūdenskrātuvē, pie Pļaviņām strauji paaugstinājās ūdens līmenis. Ledus sastrēguma galva apstājās pie karjeriem, līdz plkst. 15:00 sastrēguma astei, kas atradās lejpus Zeļķiem, turpināja pienākt ledus un ūdens līmenis sasniedza augstākās atzīmes – pie Zeļķu tilta 77,56 m BS, pie Pļaviņu pilsētas 75,60 m BS. Diennakts laikā no 18. aprīļa plkst.15:00 ūdens līmenis pie Pļaviņām bija cēlies par 4 metriem. Situācija sāka uzlaboties 19. aprīlī ap plkst.15:30, kad ledus sastrēgums Pļaviņu ūdenskrātuvē intensīvi virzījās uz priekšu un ūdens līmenis pie Pļaviņām strauji pazeminājās.
- attēls. Gada maksimālie ūdens līmeņi Pļaviņu ūdenskrātuvē Pļaviņām
Applūšanas varbūtība Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķu tilta šogad bija 18% vai vidēji vienu reizi 5,5 gados. Savukārt pie Pļaviņām par 57 cm tika pārsniegts 1979. gadā reģistrētais novērojumu perioda rekords. Tā pārsniegšanas varbūtība 0,5%, vidējais atkārtošanās periods 200 gadi.
- attēls. Plūdi Pļaviņās pie Daugavas 19/04/2013 (Foto V. Semjonovs/Praktiskais Latvietis)
Savukārt Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmenis turpināja celties arī pēc ledus iziešanas. Piedrujā novērojumu periodā augstākais līmenis sasniegts 1956. gada aprīlī, Krāslavā 1931. gada aprīļa beigās, Daugavpilī 1937. gada marta beigās, Jersikā 1956. gada aprīļa beigās un Jēkabpilī 1981. gada marta beigās. Pēdējo reizi augstāks nekā 2013.gadā vai līdzīgs ūdens līmenis Piedrujā, Krāslavā, Daugavpilī un Jersikā novērots 1962. gada aprīlī, Jēkabpilī – 2007. gada martā. Šajā upes posmā tādā augstumā kā 2013. gadā līmeņi atkārtojas vidēji vienu reizi 6–13 gados (varbūtība 16–7,5%).
- attēls. Gada maksimālie ūdens līmeņi Daugavā pie Daugavpils
Gaujas palienes šogad visplašāk applūda pie Valmieras un Carnikavas. Gaujā no Velēnas līdz Valmierai palu maksimālie līmeņi pārsniedza 2010. gada palu līmeņus. Gaujas augštecē pie Velēnas novērojumu periodā kopš 1958. gada šogad tika sasniegts augstākais ūdens līmenis, pārsniedzot iepriekšējo 1960. gada rekordu par 51 cm. Tātad tik augsti ūdens līmeņi kā 2013. gada palu laikā Gaujā pie Velēnas vidēji var atkārtoties reizi 100 gados (varbūtība 1%), pie Valmieras – reizi 25 gados (varbūtība 4%), pie Siguldas – reizi 8 gados (varbūtība 13%), pie Carnikavas – reizi 7 gados (varbūtība 15%). Gaujā pie Valmieras un Siguldas maksimālais līmenis novērojumu periodā reģistrēts 1956. gada maijā un Valmierā tas ir arī iepriekšējais augstākais līmenis pirms 2013. gada. Savukārt Gaujas lejtecē pie Siguldas un Carnikavas pēdējo reizi augstāks līmenis nekā šogad bija 2010. gada aprīlī. Carnikavā novērojumu perioda augstākais līmenis sasniegts 1990.gada janvārī.
2013. gada pavasara palu augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi pārsvarā Latvijas upēs novēroti aprīļa otrajā dekādē, no 14.–20. aprīlim, bet Daugavā, Aiviekstes un Salacas augštecēs, Gaujas vidustecē un lejtecē, Sedā un Misā – trešajā dekādē no 22.–28. aprīlim Ūdens līmeņu svārstību intervāls aprīļa mēnesī Daugavā sasniedza 3,7–9,25 m, Gaujā 1,9–4,5 m, Aiviekstē 3,0–4,4 m, Pededzē 4,2 m, Lielupē 2,3–5,1 m, Lielajā Juglā 4,7 m, Mēmelē Mūsā, Svētē, Misā, Tērvetē, Bērzē 2,0–3,7 m, Ventā 2,6–4,1 m.
Šī gada augstākie palu līmeņi Daugavā pārsniedza ilggadīgi vidējos palu maksimālos līmeņus par 0,8–3,0 m (visvairāk, par 2,3–3,0 m no Ullas Baltkrievijā līdz Krāslavai), Gaujā pie Valmieras par 2,3 m, pie Siguldas par 1,3 m, Ogrē pie Lielpēčiem par 1,9 m, Lielupē pie Mežotnes par 0,9 m, bet posmā no Staļģenes līdz Kalnciemam par 0,3–0,6 m. Turpretī Salacā palu maksimālie līmeņi bija nedaudz, bet Ventā un Bārtā par 1,0–2,5 m zemāki nekā ilggadīgi vidējie lielumi. Līdzīgi kā 2012. gadā arī 2013. gadā vairākās Kurzemes upēs vai to posmos pavasara palu laikā ūdens līmeņi bija zemāki nekā ziemas mēnešos. Ventā, Irbē, Rīvā, Užavā, Cīravā janvāra pirmajās dienās, bet Bārtā, Imulā un Salacā februārī ūdens līmeņi bija augstāki nekā aprīlī.
Aprīļa pirmajā dekādē ūdens temperatūra upēs turējās ap 0º, tikai upēs, kuras neklāja ledus sega tā bija 0...+1ºC. Turpmāk mēneša gaitā ūdens pakāpeniski iesila. Augstākā ūdens temperatūra novērota laikā no 25.–30. aprīlim: Vidzemes upēs +6...+7º C, Latgales upēs +6...+8º C, Zemgales un Kurzemes upēs +7...+10º C robežās.