2012. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 87%, Aiviekstes 123%, Gaujas 139%, Salacas 136%, Lielupes 76%, Ventas 75% no normas. Lielākais nokrišņu daudzums 52–57 mm reģistrēts Latgales, Alūksnes un Vidzemes augstienēs, savukārt mazākais 13–20 mm Latvijas dienvidrietumu daļā Dobelē un Liepājā.
Daugavas ūdenīgums bija 104%, Aiviekstes 96%, Gaujas 144%, Lielupes 143%, Ventas 130% no normas.
Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi lielākajā daļā Latvijas upju novēroti marta pirmajā dekādē: Daugavā – dekādes sākumā, pārējās Latgales upēs, Vidzemes, Kurzemes un arī dažās Zemgales upēs vai to posmos – dekādes beigās, bet vairumā Zemgales un daļā Kurzemes upju – marta trešajā dekādē.
Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Kurzemes upēs un vairākās Zemgales upēs novēroti periodā no 3. līdz 4. martam, pārējās upēs no 19. līdz 31. martam. Lielākajā daļā Latvijas upju marta mēnesī tika sasniegti šī gada pavasara palu maksimālie līmeņi, kas pārsvarā bija ievērojami zemāki par vidējiem ilggadējiem palu līmeņiem. Daugavā, Dubnas, Aiviekstes un Salacas augštecēs un Gaujā ūdens līmeņu paaugstināšanās turpinājās vēl arī aprīlī. Latgales un Vidzemes upēs šogad novērots izteikts pavasara palu maksimums, kas vairākās Vidzemes upēs bija tuvs vidējam ilggadējam lielumam.
Siltā, nestabilā ziema vairāk ietekmēja Latvijas rietumu daļas upju pavasara palu noteci. Izrādījās, ka tikai dažās Zemgales un Kurzemes upēs vai to posmos, piemēram, Tērvetē, Svētē, Misā, Mūsā, Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes un Rojupē martā reģistrēti 2012. gada pirmajos trīs mēnešos augstākie ūdens līmeņi. Šī gada pirmā ceturkšņa augstākie ūdens līmeņi Ventā, Irbē, Rojā, Abavā, Imulā, Ciecerē, Bērzē, Lielupē pie Jelgavas un Kalnciema novēroti jau pirms sala iestāšanās janvāra vidū, savukārt Užavā, Durbē, Bārtā un Rīvā – ziemas atkusnī februāra trešās dekādes vidū.
Mēneša ūdens līmeņu svārstību amplitūda šogad Daugavā bija 1.0–3.9 m, Pededzē un Aiviekstē 2.0–3.2 m, Rēzeknē, Dubnā 0.9–1.2 m, Gaujā 1.0–2.5 m, Salacā 1.7–1.9 m, Lielupē 0.8–1.3 m, Svētē, Misā, Tērvetē un Bērzē 1.4–1.8 m, Bārtā 1.2–1.5 m, Ventā 1.0–2.4 m.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 657 m³/s, minimālā pietece 300 m³/s novērota 1. martā, maksimālā pietece 1720 m³/s – 31. martā.
- attēls. Hidrometeoroloģisko elementu kompleksais grafiks Daugavai
Marta sākumā lielākajās Latvijas upēs ledus biezums pārsvarā pārsniedza normu par 6–14 cm. Daugavā, Gaujā un Lielupē ledus bija 25–58 cm, Aiviekstē 34–43 cm, Ogres lejtecē 30–50 cm, Gaujas vidustecē un lejtecē 41–44 cm, Lielupē 38–41 cm biezs. Sniega krājumi upju baseinos mēneša sākumā bija mazāki nekā iepriekšējos divos gados. Sniega sega Daugavas baseinā vidēji bija 26 cm, Gaujas baseinā 27 cm, Ventas baseinā 5 cm, Lielupes baseinā 7 cm bieza.
Pavasaris šogad iestājās pakāpeniski, Latvijā gaisa temperatūra martā bija 2,2 °C augstāka par normu. Mēneša pirmās trīs dienas bija 4–5 °C siltākas par normu, dienās visā Latvijā gaiss iesila virs 0 °C, kas veicināja sniega un ledus kušanu. Tomēr upju noteces pieaugums bija neliels, jo 6.– 8. martā diennakts vidējā gaisa temperatūra jau bija 3–5 °C zem normas un naktī sals Vidzemes augstienē sasniedza pat –21 grādu. Līdz ar to pirmās dekādes laikā Vidzemes un Latgales upēs ledus biezums par dažiem centimetriem palielinājās, savukārt upju notece pārsvarā samazinājās.
Marta otrā dekāde Latvijā bija 3,5 °C siltāka par normu. Lielākajā teritorijas daļā no 10. marta, galējos austrumu rajonos no 11. marta, diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili virs nulles. Atsākās sniega kušana un upju noteces palielināšanās. Pārsvarā šai laikā upēs notika lēna ledus segas sairšana: uz ledus parādījās ūdens, veidojās izskalojumi, piekrastes vaļumjoslas, ledus tika pacelts. Periodā no 15. līdz 18. martam pirmās ledus sakustēšanās notika Mēmelē, Lielupes augštecē, Gaujā pie Siguldas.
Arī marta trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pārsniedza normu par 2,5 °C. Vissiltākā diena bija 22. marts. Tā vidējā gaisa temperatūra bija 5,8 °C virs normas, bet maksimālā gaisa temperatūra Latvijas vidienē sasniedza +15...+16 °C. Līdz ar to periodā no 21. līdz 23. martam ledus iešana sākās Lielupē Staļģenes–Kalnciema posmā, Gaujā pie Valmieras un Carnikavas, Salacā, Aiviekstes lejtecē, Ogrē un Daugavā. Salīdzinot ar ilggadīgi vidējiem termiņiem, tas Daugavā bija 2–4 dienas, Lielupē 1 dienu agrāk par normu, Aiviekstē un Gaujas lejtecē ap normu.
Ledus iešanas laikā lielākie ledus sastrēgumi veidojās Ogres lejtecē augšpus Ogres pilsētas un Pļaviņu ūdenskrātuvē Zeļķu–Pļaviņu posmā, izraisot krasu ūdens līmeņu paaugstināšanos un palieņu applūšanu. Daugavā Līksnas–Nīcgales posmā un pie Pļaviņu pilsētas ledus sastrēgumi plūdus neizraisīja.
Maksimālais palu ūdens līmenis ar 10% pārsniegšanas varbūtību (vidēji atkārtojas reizi 10 gados) šogad martā tika pārsniegts Misā pie Lielveisiem, ar 20% pārsniegšanas varbūtību (vidēji atkārtojas reizi 5 gados) – Ogrē pie Ogres pilsētas, Salacā pie Mazsalacas un Lagastes, Gaujā pie Velēnas. Citās LVĢMC novērojumu stacijās šī gada marta mēnesī reģistrētie augstākie ūdens līmeņi atkārtojas biežāk nekā reizi 5 gados.
Aiviekstē palieņu applūšanas līmenis bija pārsniegts no 14. līdz 31. martam, Lielajā Juglā no 20. līdz 31. martam, Gaujas augštecē no 23–31. martam. Ledus iešanas laikā 2–3 dienas bija applūdušas arī zemākās palienes Lielupē pie Mežotnes, Salacā pie Lagastes, Daugavā pie Zelķiem.
Daugavas augštecē posmā no iztekas līdz Suražai visu marta mēnesi klāja ledus sega, no Vitebskas līdz Verhņedvinskai mēneša beigās vēl turpinājās reta ledus iešana, no Piedrujas līdz Zeļķiem upe bija brīva. Arī pārējās upes pārsvarā bija brīvas no ledus, vietām, piemēram, pie Pļaviņām, pie Ogres gar krastiem vēl saglabājās ledus krautņi.