Vizuālie materiāli
Hidroloģisko apstākļu raksturojums
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE

2012. gada maija Latvijas upju režīma apskats

Nokrišņu daudzums maijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 173%, Aiviekstes 168%, Gaujas 179%, Salacas 181%, Lielupes 118%, Ventas 106% no normas. Visvairāk (106–126 mm) nolija Siguldā, Skrīveros un Ogres novadā, turpretī Ventspilī un Dobelē tikai 28–38 mm.

Daugavas ūdenīgums bija 121%, Aiviekstes 79%, Gaujas 88%, Lielupes 154%, Ventas 71% no normas.

1.attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2012. gada maijā

Daugavā visu mēnesi turpinājās pavasara palu krišanās fāze. Arī pārējo Latvijas upju notece maija pirmajā pusē pārsvarā pakāpeniski samazinājās. Pirmajā dekādē nokrišņu bija vismazāk, pārsvarā valdīja sauss laiks. Mēneša otrajā un tešajā dekādē nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Stiprās lietusgāzes 16.–18. maijā izraisīja samērā strauju Latgales, Vidzemes un Zemgales upju noteces palielināšanos. Ūdens līmeņu pazemināšanās atsākās trešās dekādes pirmajā pusē. Savukārt Kurzemes upēs ūdens līmeņu svārstības maijā bija nelielas, jo valsts rietumu daļā lija vismazāk.

Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Daugavā, Dubnā, Gaujas vidustecē, Salacā, Mūsā, Svētē, Tērvetē, Misā, Bērzē un Ventā novēroti 1. maijā, vairākās Kurzemes upēs (Bārtā, Abavā, Imulā, Rīvā, Užavā) – 12. maijā, savukārt Rēzeknē, Pededzē, Aiviekstē, Tirzā, Gaujas augštecē, Amatā, Ogrē, Lielajā Juglā, Viesītē, Mēmelē un Lielupes augštecē – periodā no 19. līdz 24. maijam. Zemākie līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi Daugavā, Salacā, Misā, Viesītē, Svētē, Tērvetē, Bērzē, Bārtā, Ventā un Abavā, Imulā, Ciecerē, Rīvā reģistrēti mēneša pēdējās dienās, pārējās upēs laikā no 7. līdz 17. maijam.

Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Daugavā saniedza 2,6–6,3 m, Aiviekstē 1,2–1,3 m, Salacā 0,5–1,2 m, Lielajā Juglā 2,5 m, Gaujā 0,6–1,1 m, Lielupē 0,5–1,0 m, Ventā 0,4–0,8 m. Visu mēnesi joprojām bija applūdušas zemākās Aiviekstes palienes un periodā no 1. līdz 5. maijam Daugavas palienes lejpus Daugavpils.

2.attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2012. gada maijā

Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 1322 m³/s, maksimālā pietece 2770 m³/s novērota 1. maijā, minimālā pietece 538 m³/s – 31. maijā.

  1. attēls. Hidrometeoroloģisko elementu kompleksais grafiks Daugavai

Zemākā mēneša ūdens temperatūra novērota maija pirmajā dekādē laikā no 1. līdz 8. maijam. Minimālā maija mēneša ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija +9...+11ºC, Kurzemes upēs +10...+12ºC, Latgales upēs +10...+13ºC un Zemgales upēs +11..+14º C robežās.

Visvairāk ūdens iesila trešajā dekādē periodā no 23. līdz 29. maijam, kad ūdens temperatūra sasniedza Vidzemes upēs +12...+20º C, Latgales upēs +17...+20º C, Kurzemes upēs +16...+22º C un Zemgales upēs +16...+20º C.

Maijā daudzviet upju gultnēs sākās veģetācijas attīstība.