2012. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 110%, Aiviekstes 112%, Gaujas 144%, Salacas 197%, Lielupes 123% un Ventas 131% no normas. Vismazākais nokrišņu bija februāra pirmajā dekādē, visvairāk – trešajā dekādē, pie kam 23. februārī, galvenokārt Latvijas piekrastes ziemeļu daļā, reģistrēts februārī lielākais diennakts nokrišņu daudzums.
Mēneša vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija 4,1 grādu zem normas. Visaukstākais laiks bija no 1. 1īdz 6. februārim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vietām bija 19–20 °C zemāka par normu, savukārt trešajā dekādē gaisa temperatūra bija augstāka par ilggadīgi vidējo (23.–25. februārī līdz 5–6 °C virs normas).
Daugavas ūdenīgums bija 88%, Aiviekstes 38%, Gaujas 61%, Lielupes 46%, Ventas 127% no normas.
- attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2012. gada februārī
Sala periods februāra sākumā noteica upju noteces samazināšanos un strauju ledus biezuma palielināšanos. Turpretī atkusnis un lietus februāra trešajā dekādē izraisīja ievērojamu ūdens līmeņu paaugstināšanos un arī daļēju ledus segas sairšanu Kurzemes un Zemgales upēs.
Augstākie ūdens līmeņi un lielākie caurplūdumi Daugavā, Aiviekstē, Apē, Tirzā, Amatā, Salacā, Sedā tika novēroti mēneša sākumā, periodā no 1. līdz 7. februārim. Savukārt mazajās Latgales upēs, Zemgales un Kurzemes upēs mēneša maksimumi iestājās atkušņa laikā, periodā no 25. līdz 29. februārim. Zemākie ūdens līmeņi upēs novēroti pirms atkušņa sākuma: Kurzemes, Zemgales upēs un arī mazākajās Latgales un Vidzemes upēs februāra otrajā dekādē, Daugavā, Aiviekstē, Gaujas vidustecē, Salacā, Ventas lejtecē – februāra trešajā dekādē.
Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls pārsvarā bija mazāks nekā janvārī: Bārtā 3,3–3,4 m, Ventā 1,9–2,6 m, Abavā, Imulā, Svētē, Bērzē, Tērvetē, Užavā, Durbē 1,2–2,4 m, Lielupē 0,9–1,8 m, Salacā 0,7–1,7 m, Daugavā 0,6–1,3 m, Gaujā 0,6–0,8 m. Aiviekstes lejtecē februāra pirmajā dekādē tika pārsniegts palieņu applūšanas līmenis.
- attēls. Ūdens līmeņu svārstības 2012. gada februārī
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 275 m³/s, maksimālā pietece 307 m³/s novērota 7. februārī, minimālā pietece 242 m³/s – 21. februārī.
Mēneša pirmajā dekādē ledus biezums upēs dažviet pieauga 2–3 reizes. Turpinājās ledus veidošanās, periodā no 3. līdz 5. februārim ledus segā ievērojami samazinājās vaļēja ūdens laukumi, daudzviet izveidojās pilna ledus sega. Savukārt trešajā dekādē atkušņa un lietus ietekmē Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs uz ledus parādījās sniegūdens lāmas vai ūdens, bet rietumu daļā ledus vietām tika pacelts, dažviet ledus iegrima un ūdens tecēja pa tā virsmu. Kurzemes un Zemgales dienvidu daļā ledus daudzviet sakustējās un notika ledus iešana nelielos upju posmos.
Ledus biezums februāra beigās: Daugavā bija 25–58 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 39–51 cm, Aiviekstē 34–43 cm, Ogres lejtecē 30–50 cm, Gaujas lejtecē un vidustecē 41–44 cm, Lielupē 38–41 cm. Daugavā, Gaujā un Lielupē ledus biezums pārsvarā pārsniedza normu par 6–14 cm.
Sniega krājumi upju baseinos februāra beigās bija mazāki nekā iepriekšējos divos gados. Sniega segas biezums Daugavas baseinā vidēji 26 cm (baseina augšdaļā 38–48 cm, Baltkrievijas teritorijā baseina dienviddaļā 13–28 cm, Latvijas teritorijā 8–53 cm), Gaujas baseinā vidēji 27 cm, Ventas baseinā 5 cm, Lielupes baseinā 7 cm. Kurzemē sniega sega vietām jau bija nokususi. Ilggadīgi vidējais sniega segas augstums februāra beigās Latgalē un Vidzemē 17–27 cm, Kurzemē 6–12 cm, Zemgalē 11–12 cm.