2012. gada decembra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 105%, Aiviekstes 110%, Gaujas 97%, Salacas 123%, Lielupes 111%, Ventas 73% no normas. Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,8ºC, kas ir 2,5 °C zem ilggadīgās vidējās normas. Gandrīz visu mēnesi valdīja sals, diennakts vidējā gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē turējās virs 0° °C no 25. līdz 31. decembrim, valsts centrālajos un austrumu rajonos vietām tikai 2–3 dienas. Lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī un Liepājā ( 88–92 mm). Savukārt mazākais nokrišņu daudzums (36–38 mm)–Dobelē un Piedrujā. Sniega sega Latvijā izveidojās novembra beigās–decembra sākumā. Decembra otrajā dekādē un trešās dekādes sākumā sniega segas biezums vidēji bija 11–16 cm, Austrumlatvijā vietām pat 30 cm.
Daugavas ūdenīgums bija 216%, Aiviekstes 148%, Gaujas 89%, Salacas 137% Lielupes 264%, Ventas 144% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 814 m³/s, maksimālā pietece 1324 m³/s novērota 5.,6.decembrī, minimālā pietece 373 m³/s – 22. decembrī.
Krasākās ūdens līmeņu svārstības decembrī izraisīja ledus veidošanās process un ļoti straujā laika apstākļu maiņa trešajā decembra dekādē, kad salu nomainīja atkusnis un lietus. 25. decembrī upēs sāka ieplūst sniega kušanas un lietus ūdeņi, izraisot noteces palielināšanos un ūdens līmeņu celšanos. Ūdens līmeņu mēneša svārstību intervāls Ventā sasniedza 1,9–4,3 m, Bārtā 2,7–2,8 m, Daugavā 0,9–3,3 m, Irbē, Užavā, Rīvā un Durbē 1,3–1,8 m, Misā, Tērvetē, Svētē un Bērzē 1,4–2,0 m, Lielajā Juglā 1,7 m, Gaujā 0,7–1,7 m, Lielupē 1,2–1,7 m, Aiviekstē 0,8–1,0 m.
Mēneša zemākie ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā tika novēroti periodā no decembra pirmās dekādes beigām, līdz trešās dekādes vidum, kad valdīja stabils sals un upju notece samazinājās. Savukārt augstākos ūdens līmeņus decembrī noteica dažādi hidrometeoroloģiskie apstākļi. Vairākās upēs vai to posmos, piemēram, Daugavā pie Suražas un posmā no Ullas līdz Krāslavai, Rēzeknē, Dubnā, Lielajā Juglā, Amatā, Misā, Lielupē Jelgavas–Kalnciema posmā augstākie ūdens līmeņi reģistrēti brīvas gultnes apstākļos, periodā no 1. līdz 5. decembrim. Savukārt Daugavā pie Vitebskas un arī Jēkabpils–Pļaviņu posmā ūdens līmenis visaugstāk pakāpās ledstāves veidošanās laikā, no 12. līdz 17. decembrim, jo intensīva vižņu iešana un sablīvēšanās izraisīja ievērojamu ūdens līmeņa uzstādinājumu. Tomēr pārsvarā augstākie ūdens līmeņi Latvijas upēs tika novēroti atkušņa rezultātā, periodā no 25. līdz 31. decembrim.Visu decembra mēnesi bija pārsniegts Aiviekstes palieņu applūšanas līmenis. No 28. līdz 31. decembrim bija applūdušas arī zemākās Lielupes palienes pie Mežotnes.
- attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2012. gada decembrī
Decembra pirmajās dienās vairākās Latgales upēs: Ošā, Dubnā un Rēzeknē novērots 2012. gada maksimālais ūdens līmenis. Savukārt 30.–31. decembrī gada augstākais līmenis tika sasniegts Ventā pie Kuldīgas, Mūsā pie Bauskas un Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes. Svētē pie Ūziņiem 30.decembrī ūdens līmenis bija tikpat augsts kā pavasara palu maksimums 3. martā, bet Daugavā pie Jēkabpils 17. decembrī ūdens līmenis izrādījās tikai par 3 cm zemāks nekā palu maksimālais līmenis 29. aprīlī.
Sākotnējās ledus formas Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs parādījās 4.–5. decembrī, centrālās daļas upēs 7.–10. decembrī, Ventas lejtecē–12. decembrī, kas pārsvarā ir 10–14 dienas vēlāk par normu. Savukārt ledus segas veidošanās notika decembra otrajā un trešajā dekādē, kas lielākajās upēs no ilggadīgi vidējiem termiņiem atšķīrās tikai par 2–7 dienām. Ledstāve vispirms nostiprinājās lēnākajos upju posmos: Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām 10. decembrī, Gaujas augštecē un lejtecē 12.–15., Lielupē 9.–16., Daugavā 16.–20., Ogres lejtecē, Ventā pie Kuldīgas, Salacā pie Lagastes un Gaujā pie Siguldas 18.–20., Aiviekstē pie Lubānas, Dubnas lejtecē 23.–25.decembrī.
Tā kā upju notece aizsalšanas laikā pārsniedza normu, daudzviet Daugavā, Aiviekstē, Ogres lejtecē, Mēmelē, Lielupes augštecē, Salacā pie Lagastes un arī citās upēs veidojās vižņu un ledus sablīvējumi un bija vērojamas krasas ūdens līmeņu svārstības, tomēr bīstami augstu līmeņu celšanos šie sablīvējumi neizraisīja. Daugavā pie Daugavpils, Vaikuļāniem un Jēkabpils zem ledus uzkrājās ievērojams vižņu slānis, savukārt pie Pļaviņām, Lielupē pie Mežotnes un Gaujā pie Valmieras izveidojās ledus sega ar torosiem.
Ledus sega decembrī daudzviet bija nepilna, ar lāsmeņiem. Ledus biezums 25. decembrī Lielupes augštecē bija 10–12 cm Gaujā pie Carnikavas 11 cm biezs. Trešās dekādes otrajā pusē sākās ledus segas sairšana: uz ledus parādījās ūdens, daudzviet izveidojās piekrastes vaļumjoslas un ledus tika pacelts. Ledus iešana 28. decembrī sākās Ventā pie Kuldīgas, 30. decembrī Ogrē pie Lielpēčiem. Daugavas augštecē no Suražas līdz Ullai ledus biezums mēneša beigās nedaudz pieauga un 31. decembrī sasniedza 21–37 cm.