2011. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 45%, Aiviekstes 44%, Gaujas 36%, Salacas 44%, Lielupes 39%, Ventas 80% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 79%, Aiviekstes 75%, Gaujas 74%, Lielupes 158%, Ventas 210% no normas.
Pavasaris šogad iestājās pakāpeniski, marts bija 1 grādu siltāks par normu. Aukstākā bija mēneša pirmā dekāde, savukārt otrā dekāde bija siltākā lielākajā Latvijas daļā.
Latvijas galējos rietumu rajonos sniegs nokusa jau pirmās dekādes beigās, Kurzemes vidusdaļā un Zemgalē – marta trešajā dekādē, bet Latvijas austrumu daļā sniega sega saglabājās līdz pat mēneša beigām.
Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi lielākajā daļā Latvijas upju novēroti marta pirmajā dekādē, Daugavā–marta otrajā dekādē, bet vairākos upju posmos, kā piemēram, Gaujas un Salacas lejtecēs, Amatā pie Melturiem, Ventā pie Kuldīgas marta beigās.
Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Kurzemes upēs novēroti periodā no 15. līdz 26. martam, Latgales, Vidzemes un Zemgales upēs no 25. līdz 31. martam. Lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales upju marta mēnesī tika sasniegti šī gada pavasara palu maksimālie līmeņi. Tomēr izrādījās, ka tikai dažās upēs vai to posmos, piemēram, Mēmelē, Lielupē pie Mežotnes un Rojupē tie bija augstākie līmeņi pirmajos trīs 2011. gada mēnešos. Ventā, Bārtā, Rīvā, Užavā, Durbē, Bērzē, Svētē, Tērvetē, Mūsā ziemas atkusnī februāra 1. dekādes beigās ūdens līmeņi bija augstāki nekā pavasara palu laikā.
Savukārt dažās Kurzemes ziemeļu daļas upēs, Lielupē un tās labā krasta pietekās, kā arī Latgales un Vidzemes upēs pavasara palu process marta beigās bija vēl attīstības sākuma stadijā.
Mēneša ūdens līmeņu svārstību amplitūda šogad Daugavā bija 0.3–2.1 m, Aiviekstē, Rēzeknē, Dubnā 0.5–0.8 m, Gaujā 0.3–0.7 m, Salacā 0,7–1,4 m, Lielupē 1,1–3,0 m, Mēmelē un Mūsā 1,1–1,5 m, Svētē, Misā, Tērvetē un Bērzē 1,6–2,8 m, Bārtā 1,1–1,8 m, Ventā un Abavā 2,3–2,4 m, Imulā, Užavā, Rīvā, Rojā 1,2–1,6 m.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 482 m³/s, minimālā pietece 382 m³/s novērota 11. martā, maksimālā pietece 818 m³/s – 31. martā.
Atšķirībā no 2010. gada sniega kušana un arī ledus segas sairšana upēs notika pakāpenski un ilgstoši. Marta sākumā upes klāja 20–50 cm bieza ledus sega. Atsevišķos upju posmos, kur ledus bija plānāks, piemēram, Rīvā, Užavā, Svētē, Mēmelē, Aiviekstē pie Lubānas, ledus sega saira vai sakustējās marta otrajā dekādē.
Trešās dekādes pirmajā pusē sākās ledus iešana Mūsā, Mēmelē, Lielupes augštecē, Dubnā. Tomēr pārsvarā šai laikā upēs notika lēna ledus segas sairšana: veidojās izskalojumi, piekrastes vaļumjoslas. Lielupē pie Staļģenes, Gaujas un Salacas lejtecēs, Daugavā Krāslavas–Daugavpils posmā un pie Jēkabpils pirmās ledus sakustēšanās notika marta trešās dekādes otrajā pusē.
- attēls. Daugava pie Daugavpils 2011. gada 30. martā (Foto L. Kaļiņina)
Savukārt Ventas lejtecē, Lielupē Jelgavas–Kalnciema posmā, Gaujas augštecē, Rēzeknē, Aiviekstes lejtecē, Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, kā arī Līksnas–Jersikas posmā un Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus sega vai nepilna ledus sega saglabājās līdz pat marta beigām.
Visu mēnesi ūdens līmenis Aiviekstē pārsniedza palieņu applūšanas līmeni, bet Lielupes palienes bija applūdušas vairākas dienas marta trešajā dekādē.
26.04.2011.