Vizuālie materiāli
Hidroloģisko apstākļu raksturojums
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE

2011. gada jūlija Latvijas upju režīma apskats

Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 87%, Aiviekstes 123%, Gaujas 85%, Salacas 98%, Lielupes 166%, Ventas 228% no normas. Visvairāk (201–207 mm) nolija Kuldīgā un Kalnciemā, liels nokrišņu daudzums (165–181 mm) jūlijā reģistrēts arī Stendē, Ventspilī un Dobelē, turpretī Daugavas baseinā Latgalē tikai 55–72 mm un Salacas baseinā 66–69 mm.

Daugavas ūdenīgums bija 60%, Aiviekstes 78%, Gaujas 70%, Lielupes 26%, Ventas 130% no normas.

1.attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2011. gada jūlijā

Latgales un Vidzemes upēs visu mēnesi turpinājās vasaras mazūdens periods ar nelielām ūdens līmeņu svārstībām. Jūlijā svārstību intervāls Daugavā posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij sasniedza tikai 6–10 cm, Gaujā no Velēnas līdz Siguldai 13–25 cm, Mēmelē, Mūsā un Lielupes augštecē 17–20 cm.

Turpretī Zemgales un Kurzemes upēs ļoti stipras lietus gāzes jūlija beigās izraisīja straujus lietus uzplūdienus. Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Misā, Durbē un Bārtā bija ap 1,0 m, Svētē un Rīvā 1,4 m, Abavā 1,7 m, Ventā 1,1–2,6 m, Imulā 2,7 m, Bērzē 3,3 m un Ciecerē 3,7 m. Ciecerē 29. jūlijā sākās pēkšņi plūdi, kas izraisīja plašu teritoriju applūšanu un infrastruktūras bojājumus Saldus pilsētā, Saldus un Brocēnu novados. Visstraujākais līmeņu kāpums ar intensitāti 1,02 m stundā Ciecerē novērots 29. jūlija naktī. 29. un 30. jūlijā 32 stundu laikā līmenis lejpus Pakuļu HES paaugstinājās par 3,14 m. 30. jūlijā līmenis Ciecerē sāka pazemināties. Ciecerē un Imulā jūlija beigās novēroti šī gada augstākie ūdens līmeņi.

Mēneša augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi Daugavā, Dubnā, Rēzeknē, Aiviekstē, Gaujā, Salacā, Lielupes vidustecē un lejtecē, Mēmelē, Mūsā novēroti jūlija sākumā, Ogrē, Lielajā Juglā, Amatā, Bērzē, Svētē, Tērvetē, Misā un Kurzemes upēs–mēneša beigās. Savukārt zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi Kurzemes upēs un mazajās Vidzemes upēs reģistrēti jūlija sākumā, pārējās upēs pārsvarā jūlija trešajā dekādē.

2.attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2011. gada jūlijā

Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 205 m3/s, maksimālā pietece 220 m3/s novērota 1.

jūlijā, minimālā pietece 191 m3/s – 23. jūlijā.

Augstākā ūdens temperatūra Zemgales un Kurzemes upēs pārsvarā novērota periodā no 10. līdz 12. jūlijam, bet Latgales, Vidzemes un Kurzemes ziemeļu daļas upēs no 21.līdz 23. jūlijam. Ūdens Vidzemes upēs iesila līdz +20...+26° C, Zemgales upēs +24...+28° C, Kurzemes upēs +22...+25° C un Latgales upēs +22...+26° C. Tomēr vairākās mazās upēs, piemēram Irbē, Misā un Sedā ūdens temperatūra jūlijā paaugstinājās tikai līdz +18° C.

Vēsākais ūdens upēs reģistrēts galvenokārt periodā no 1. līdz 7. jūlijam, Kurzemes upēs –mēneša beigās. Minimālā ūdens temperatūra Latgales upēs jūlijā bija +19...+21° C, Vidzemes upēs +16...+21° C, Zemgales upēs +16...+21° C, Kurzemes upēs +15...+20° C robežās.

Jūlijā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs. Ūdensaugi pārsvarā auga pa visu teces šķērsgriezumu.

PN HMPD

5.08.2011.