2011. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 137%, Aiviekstes 149%, Gaujas 140%, Salacas 177%, Lielupes 146%, Ventas 94% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 146%, Aiviekstes 151%, Gaujas 85%, Lielupes 173%, Ventas 127% no normas.
- attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2011. gada janvārī
Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija 1,5–2,3º augstāka par normu, zemākās temperatūras reģistrētas trešajā dekādē. Pirmajā dekādē upju notece bija vismazākā, bet, iestājoties atkušņiem, otrās dekādes laikā tā ievērojami palielinājās. Līmeņu celšanās Daugavas augštecē, Zemgales dienvidu daļas un Kurzemes upēs sākās janvāra pirmajās dienās, Latgales un Vidzemes upēs–pirmās dekādes otrajā pusē. Kopumā janvārī līmenis Ventā paaugstinājās par 2.1–2.8 m, Bārtā par 2.2–2.5 m, Bērzē par 2.1 m, Svētē par 1.9 m, Lielupē par 0.8–1.9 m, Lielajā Juglā par 1.1 m, Daugavā par 0.2–0.8 m, Gaujā 0.1–0.3 m.
Pazeminoties gaisa temperatūrai, laikā no 20. līdz 24. janvārim arī ūdens līmeņi upēs sāka pazemināties. Līdz 31. janvārim līmenis Bārtā kritās par 2.1–2.2 m, Ventā par 1.5–2.3 m, Lielupē 0.3–0.8 m.
Atsevišķos upju posmos, piemēram, Gaujā pie Valmieras un Siguldas zemākie ūdens līmeņi novēroti janvāra beigās. Salacā Lagastes novērojumu stacijas iecirknī līmenis ledus sablīvējumu rezultātā visaugstāk cēlās 8. janvārī, bet turpmāk atkušņa laikā ledus upes vidusjoslā izkusa un līdz 24. janvārim līmenis pazeminājās par 1.4 m.
- attēls. Ūdens līmeņu svārstības 2011. gada janvārī
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 548 m³/s, minimālā pietece 404 m³/s novērota 6. janvārī, maksimālā pietece 700 m³/s – 24.,25. janvārī.
Janvāra sākumā upēs turpinājās ledus veidošanās un ledus biezuma palielināšanās. Daugavā pie Krāslavas ledus sega nostiprinājās tikai 4. janvārī, bet jau pirmās dekādes otrajā pusē tā daļēji izkusa, savukārt upes augštecē pie Veļižas ledus sega ar lāsmeņiem izveidojās tikai 21. janvārī.
Siltajā periodā sākās lēna ledus sairšana. Uz ledus parādījās sniegūdens lāmas, ūdens, daudzviet palielinājās izskalojumi un izveidojās piekrastes vaļumjoslas. Vairākās Zemgales upēs: Svētē, Tērvetē, Bērzē un arī Ziemeļkurzemes upē Irbē atkušņa laikā ledus bija iegrimis, pa ledus virsu tecēja ūdens. Atsevišķos posmos, piemēram Ventā pie Kuldīgas, Mēmelē pie Tabokines notika ledus sakustēšanās. Salacā pie Lagastes mēneša sākumā bija nepilna ledus sega un turpinājās vižņu iešana, periodā no 8. līdz 21. janvārim ledus sablīvējums, no 21. līdz 26. janvārim tikai piesalas gar krastiem, bet 27. janvārī atkal izveidojās nepilna ledstāve.
Straujākos upju posmos, piemēram, Daugavā pie Jēkabpils, Gaujā pie Siguldas visu mēnesi saglabājās nepilna ledus sega, bet Amatā pie Melturiem un daudzviet Kurzemes dienvidrietumu daļas upēs gar krastiem bija vērojamas piesalas.
Ledus biezums janvāra beigās Daugavā bija 22–50 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 32 cm, Lielupē 28–37 cm, Rēzeknē 21 cm, Aiviekstē 24–30 cm, Gaujā pie Valmieras 25 cm, Ogres lejtecē 28 cm. Ledus daudzviet bija slāņains. Ledus biezums par 7–15 cm pārsniedza vidējo Daugavā pie Daugavpils un Vaikuļāniem un Lielupē Jelgavas–Kalnciema posmā. Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aiviekstē, Ogrē, un Lielupes augštecē ledus biezums bija tuvs normai, bet Gaujā pie Valmieras, Daugavā pie Jersikas un Rēzeknē 4–14 cm mazāks par normu.
PN HMPD,
11.02.2011.