Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 96%, Aiviekstes 99%, Gaujas 93%, Salacas 88%, Lielupes un Ventas 77% no normas. Līdz 13. februārim sniga vai lija katru dienu. Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts 11. februārī, kad nokrišņu daudzums vietām pārsniedza dekādes normu. No 14. februāra līdz mēneša beigām nokrišņu praktiski nebija.
Mēneša vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija 4,1 grādu zem normas. Līdz 8. februārim diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 5–6 °C virs normas, savukārt no 14. līdz 25. februārim 10–13 °C zem normas.
Daugavas ūdenīgums bija 182%, Aiviekstes 180%, Gaujas 161%, Lielupes 245%, Ventas 374% no normas.
Siltais februāra sākums noteica ievērojamu upju noteces palielināšanos, īpaši Kurzemes un Zemgales upēs. Augstākie ūdens līmeņi un lielākie caurplūdumi tika novēroti mēneša pirmajā pusē, pārsvarā periodā no 7. līdz 16. februārim, dažos Daugavas posmos (pie Polockas, Piedrujas, Daugavpils un Vaikuļāniem) – 1. februārī. Savukārt sala periodā mēneša otrajā pusē upju notece samazinājās un zemākie līmeņi pārsvarā reģistrēti februāra beigās. Taču Gaujā pie Siguldas, Salacā pie Lagastes zemākie līmeņi novēroti februāra pirmās dekādes otrajā pusē, kad atkušņa rezultātā sākās ledus iešana un mazinājās vižņu sablīvējumi.
Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija lielāks nekā janvārī: Ventā 3,1–4,1 m, Bārtā 0,3–2,7 m, Lielupē 1,6–2,8 m, Abavā, Bārtā, Bērzē, Svētē 2,0–2,8 m, Salacā 0,9–1,8 m, Gaujā 0,6–1,1 m, Daugavā 0,4–1,1 m.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 609 m³/s, maksimālā pietece 652 m³/s novērota 14.februārī, minimālā pietece 480 m³/s – 28. februārī.
Februāra pirmās dekādes beigās ledus iešana notika Kurzemes upēs, Zemgales upju augštecēs un atsevišķos straujākos Vidzemes upju posmos. Kurzemē un Zemgalē vietām applūda zemākās palienes. Februāra otrajā un trešajā dekādē iestājās sala periods, upēs atsākās ledus veidošanās un ūdens līmeņu pazemināšanās. No ledus brīvajos posmos atkārtoti izveidojās ledus sega.
Februāra beigās ledus Dubnā un Rēzeknē bija par 11 cm plānāks salīdzinot ar vidējo ilggadējo lielumu. Daugavā, Aiviekstē, Gaujas augštecē, Salacā un Bārtā ledus biezums bija tuvs normai, bet Gaujas lejtecē, Lielupē un Ventas lejtecē pārsniedza normu par 9–13 cm. 28. februārī Daugavā ledus bija 30–49 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē 43–50 cm, Aiviekstē 30–32 cm, Ogres lejtecē 45–50 cm, Gaujā 25–48 cm, Lielupē 39–42 cm, Ventā 34–40 cm biezs.
Sniega segas augstums februāra beigās Daugavas baseinā vidēji bija 40 cm (baseina augšdaļā 50–60 cm, Baltkrievijas teritorijā baseina dienviddaļā 20–30 cm), Gaujas baseinā vidēji 37 cm, Ventas baseinā 18 cm, Lielupes baseinā 16 cm. Sniega krājumi visvairāk pārsniedza normu Daugavas un Gaujas baseinos. Ilggadīgi vidējais sniega segas augstums 28. februārī Latgalē un Vidzemē 17–27 cm, Kurzemē 6–12 cm, Zemgalē 11–12 cm.