2010. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 122%, Aiviekstes 106%, Gaujas 143%, Salacas 126%, Lielupes 109%, Ventas 91% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 136%, Aiviekstes 125%, Gaujas 129%, Lielupes 205%, Ventas 168% no normas.
Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi Daugavā, Aiviekstē, Gaujas un Ventas lejtecēs, Lielupē, Mūsā, Svētē, Viesītē, Misā, Abavā novēroti 1. martā, tomēr vairākās upēs vai to posmos, kā piemēram Dubnā, Rēzeknē, Ogres lejtecē, Gaujas vidustecē, Amatā, Salacā, Bārtā, Ventā pie Vārdavas ietekas un Kuldīgas laikā no 15. līdz 19. martam.
Savukārt augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi novēroti marta trešajā dekādē, piemēram, Lielupē 22.–28. martā, Ventā 22.–26. martā. Lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales upju marta mēnesī tika sasniegti šī gada pavasara palu maksimālie līmeņi. Savukārt Latgales un Vidzemes upēs martā augstākie palu līmeņi novēroti tikai vietās, kur ledus iešanas laikā veidojās spēcīgi ledus sastrēgumi, kā piemēram Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, Ogres, Aiviekstes un Salacas lejtecēs laikā no 28. līdz 30. martam. Turpretī Daugavā, Gaujas vidustecē un lejtecē, Aiviekstes augštecē mēneša augstākie līmeņi novēroti 31. martā un ūdens līmeņu celšanās turpinājās arī aprīļa sākumā.
Mēneša ūdens līmeņu svārstību amplitūda šogad Daugavā bija 1,5–6,9 m, Ventā 4,9–6,3 m, Lielupē 1,6–5,0 m, Lielajā Juglā 4,8 m, Mēmelē 4,0 m, Svētē un Misā 2,9 m, Bārtā 3,6–3,9 m, Aiviekstē 3,0–3,7 m, Gaujā 1,4–2,9 m, Salacā 1,4–3,2 m, Dubnā un Ogrē 2,0–2,5 m, Amatā 1,2 m.
Daugavā no augšteces līdz pat Jēkabpilij ūdens līmeņu celšanās turpinājās līdz mēneša beigām, izņemot Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļu, kur augstākie ūdens līmeņi novēroti ledus sastrēgumu rezultātā 30. martā. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 822 m³/s, minimālā pietece 314 m³/s novērota 1. martā, maksimālā pietece 3480 m³/s – 31. martā.
- attēls. Hidrometeoroloģisko elementu kompleksais grafiks Daugavai
Marta pirmā un otrā dekāde Latvijā kopumā bija 1 grādu aukstākas par normu. Mēnesis iesākās ar atkusni, kas Latvijā iestājās februāra pēdējās dienās, upēs paaugstinājās ūdens līmenis, uz ledus parādījās sniegūdens lāmas, daudzviet arī ūdens un piekrastes vaļumjoslas. Turpmāk kļuva aukstāks, pieauga sniega krājumi.
20. martā veiktie ledus biezuma mērījumi liecināja, ka pirmajās divās dekādēs tikai dažviet ledus biezums bija samazinājies par 1–5 cm. Daudzviet tas bija pieaudzis pat par 10–15 cm, jo sasala ūdens vai sniega putras slānis, kas marta sākumā atradās uz ledus. Otrās dekādes pēdējā dienā ledus Daugavā bija 22–64 cm, Rēzeknē 63 cm, Ogres un Gaujas lejtecēs 50–55 cm, Salacā pie Lagastes 98 cm, Mēmelē 53 cm, Svētē 65 cm, Lielupē 40–53 cm biezs.
Pavasaris šogad iestājās ļoti strauji. Marta pēdējās dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā bija 3,5 °C virs normas. Otrās dekādes vidū vietām vēl reģistrēts –20...–22 grādu sals, bet jau 19. un 20. martā gaiss sasila līdz +3...+9 °C. Sākās intensīva sniega kušana un upju noteces palielināšanās, ko paātrināja lietus.
Ledus iešana Latvijas upēs sākās marta trešajā dekādē no 21. līdz 31. martam, virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem. Salīdzinot ar ilggadīgi vidējiem termiņiem, tas Daugavā bija ap normu, Lielupē 1–3 dienas, Gaujas lejtecē 5–6 dienas, Ventas un Salacas lejtecēs vidēji 10 dienas vēlāk par normu.
Marta trešajā dekādē visā Latvijas teritorijā daudzviet plaši applūda upju palienes. Lielupes baseinā šādi plūdi vidēji atkārtojas reizi 15 gados, Ventas baseinā un Baltijas jūras piekrastes zonā–reizi 5 gados.
Augšpus ledus sastrēgumiem ūdens līmeņa celšanās ir ļoti strauja, tāpēc, piemēram, Aiviekstes upē pie Aiviekstes HES tika novērots maksimālais ūdens līmenis, kas atkārtojas reizi 100 gados (1% varbūtība), Daugavā pie Pļaviņām–reizi 50 gados (2% varbūtība), Ogres upē pie Ogres un Salacas upē pie Lagastes – reizi 33 gados (3% varbūtība).
26.04.2010.