2010. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 41%, Aiviekstes 57%, Gaujas 47%, Salacas 48%, Lielupes 39%, Ventas 33% no normas. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 6–7º zemāka par normu, zemākās temperatūras reģistrētas trešajā dekādē.
Daugavas ūdenīgums bija 160%, Aiviekstes 110%, Gaujas 83%, Lielupes 80%, Ventas 34% no normas.
- attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2010. gada janvārī
Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija 6–7º zemāka par normu, zemākās temperatūras reģistrētas trešajā dekādē. Mēneša gaitā upju notece pakāpeniski samazinājās, turpinājās ledus veidošanās un ledus biezuma palielināšanās.
Augstākie ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā novēroti mēneša sākumā. atsevišķos upju posmos, piemēram Gaujā pie Valmieras, Mēmelē, Ventā pie Vārdavas ietekas–janvāra otrās dekādes pirmajā pusē. Savukārt zemākie līmeņi pārsvarā reģistrēti laikā no 27. līdz 31. janvārim.
Lielākais mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija Daugavā: 0,4–2,0 m, Aiviekstē 0,9–1,6 m, Salacā 1,0–1,5 m, Bārtā 0,7–1,3 m, Lielupē 0,5–1,3 m, Ventā 0,9–1,0 m, Gaujā 0,3–0,6 m. Krasākās ūdens līmeņu svārstības reģistrētas janvāra pirmajā dekādē.
- attēls. Ūdens līmeņu svārstības 2010. gada janvārī
Daugavā posmā no Suražas Baltkrievijā līdz Jēkabpilij augstākie ūdens līmeņi novēroti 1. janvārī, zemākie 31.janvārī. Kopumā mēneša laikā līmeņi pazeminājās par 1,4–2,0 m un tikai pie Veļižas un Krāslavas par 0,4 m. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 546 m³/s, maksimālā pietece 720 m³/s novērota 1. janvārī, minimālā pietece 369 m³/s – 31. janvārī.
Janvāra sākumā upēs turpinājās intensīva ledus veidošanās. Periodā no 1. līdz 6. janvārim ledstāve izveidojās Daugavā posmā no Vitebskas līdz Jersikai, Lielupē no Mežotnes līdz Jelgavai, Aiviekstē, Gaujā un citās Latvijas austrumu un centrālās daļas, kā arī Kurzemes ziemeļu daļas upēs. Straujākos posmos, kā Daugavā pie Jēkabpils gar krastiem izveidojās piesalas un bija vērojama vižņu iešana.
Janvāra sākumā, pastiprinoties salam, upēs pakāpeniski samazinājās neaizsalušo posmu un lāsmeņu daudzums. Pilna ledus sega Daugavā pie Jēkabpils izveidojās 2. janvārī, pie Daugavpils 12. 01., pie Verhņedvinskas 20.01., Ventā pie Kuldīgas 7. 01., Rēzeknē pie Griškāniem un Mēmelē pie Tabokines 16.01., Gaujā pie Carnikavas 21.01., Dubnā pie Sīļiem 27.01.
Tomēr straujākos upju posmos, kā piemēram Daugavā pie Krāslavas mēneša sākumā gar krastiem bija vērojamas piesalas un turpinājās vižņu iešana. Nepilna ledus sega pie Krāslavas izveidojās tikai 10. janvārī un saglabājās līdz pat mēneša beigām. Visu janvāri ledus sega ar lāmeņiem saglabājās pie Veļižas (Krievijā), pie Polockas (Baltkrievijā) un pie Vaikuļāniem, Gaujā pie Siguldas, Salacā pie Lagastes.
- attēls. Nepilna ledus sega Dubnā Sīļu novērojumu stacijas apkārtnē 2010. gada 12. janvārī (Foto V. Kudrjavskis)
Janvārī daudzviet, piemēram, Daugavā pie Polockas, Daugavpils un Jēkabpils, Aiviekstes lejtecē, Ventā pie Kuldīgas zem ledus saglabājās vižņu slānis.
31. janvārī Daugavā no augšteces līdz Jēkabpilij ledus biezums sasniedza 24–41 cm, savukārt Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā 40–46 cm. Gaujas lejtecē Siguldas–Carnikavas posmā ledus bija 25–37 cm biezs, Aiviekstē 30–49 cm, Lielupē un tās satekupēs 30–40 cm biezs.
- attēls. Ledus sega Daugavā pie Daugavpils 2010. gada 15. janvārī ( Foto V. Kudrjavskis)