2010. gada decembra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 142%, Aiviekstes 143%, Gaujas 173%, Salacas 133%, Lielupes 173%, Ventas 129% no normas. Visvairāk nokrišņu izkrita Kalnciemā, Siguldā un Mērsragā attiecīgi 117, 114 un 108 mm), bet vismazāk Piedrujā, Skrīveros, Mežotnē un Rūjienā (61–65 mm). Gaisa temperatūra paaugstinājās virs 0º tikai dažas dienas, tāpēc decembrī uzkrājās ievērojama sniega sega.
Daugavas ūdenīgums bija 103%, Aiviekstes 122%, Gaujas 99%, Lielupes 216%, Ventas 164%, Salacas 157% no normas.
Krasākās ūdens līmeņu svārstības decembrī izraisīja ledus veidošanās process. Daudzviet upēs izveidojās ledus sablīvējumi, kuru rezultātā strauji paaugstinājās ūdens līmenis un samazinājās ūdens caurplūdums. Ūdens līmeņu mēneša svārstību intervāls Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā sasniedza 0,6–1,4 m, posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij 1,2–2,2 m, Salacā 1,3–1,9 m, Aiviekstē 1,2–1,6 m, Gaujā un Lielupē 0,9–1,2m, Ventā 0,6–1,4 m.
Augstākie ūdens līmeņi Daugavā no iztekas līdz Ullai un grīvas posmā, Aiviekstē, Dubnā, Gaujas un Salacas augštecēs, mazajās Vidzemes upēs, kā arī Zemgales un Kurzemes upēs novēroti decembra pirmajā dekādē. Savukārt Daugavā posmā no Polockas līdz Piedrujai, un no Daugavpils līdz Jēkabpilij, Gaujā pie Valmieras un Carnikavas otrajā dekādē, bet Daugavā pie Krāslavas, Gaujā pie Siguldas, Salacā pie Lagastes un Ventā pie Kuldīgas–trešajā dekādē. Visu mēnesi bija pārsniegts Aiviekstes zemāko palieņu applūšanas līmenis. Laikā no 2. līdz 7. decembrim bija applūdušas zemākās Lielupes palienes pie Mežotnes, no 3. līdz 7.decembrim Gaujas palienes pie Velēnas un laikā no 22. līdz 31. decembrim Salacas palienes pie Lagastes.
- attēls. Ūdens līmeņu svārstības 2010. gada decembrī
Zemākie ūdens līmeņi Daugavā, Aiviekstes lejtecē, Gaujas augštecē un lejtecē, Amatā, Lielupes augštecē un Ventā pie Kuldīgas novēroti decembra pirmajā dekādē; Rēzeknē, Dubnā, Gaujā pie Siguldas, Ventā pie Vārdavas ietekas, Rojā, Užavā un Rīvā – otrajā dekādē; Ogrē, Salacas augštecē, Lielupē no Staļģenes līdz grīvai, mazajās Zemgales upēs, Bārtā un Abavā–trešajā dekādē.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES bija 421 m3/s, maksimālā pietece 750 m3/s novērota 1. decembrī, minimālā pietece 323 m3/s – 10. decembrī.
Sākotnējās ledus formas upēs parādījās periodā no 27. līdz 30.novembrim, kas pārsvarā ir dažas dienas vēlāk par normu. Savukārt ledstāve izveidojās 1–3 nedēļas agrāk par normu. Ledus sega vispirms izveidojās lēnākajos upju posmos: Pļaviņu ūdenskrātuvē 29. novembrī, Lielupē no 29. novembra līdz 2. decembrim, Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā no 2. līdz 7. decembrim, Piedrujas, Daugavpils un Vaikuļānu novērojumu staciju iecirkņos Rēzeknē, Aiviekstes un Ventas lejtecēs 4.–5. decembrī. Gaujas lejtecē, Aiviekstē pie Lubānas, Daugavā Jersikas–Jēkabpils posmā un Dubnas lejtecē 10.–16. decembrī, Mēmelē pie Tabokines, Gaujā pie Siguldas un Salacā pie Lagastes 21.–26. decembrī.
- attēls. Ūdens līmeņu svārstības decembra sākumā Aiviekstē lejpus Aiviekstes HES un Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem
Tā kā upju notece aizsalšanas laikā pārsniedza normu, daudzviet Daugavā, Aiviekstē, Lielupes augštecē un arī citās upēs veidojās vižņu un ledus sablīvējumi un bija vērojamas krasas ūdens līmeņu svārstības, tomēr bīstami augstu līmeņu celšanos šie sablīvējumi neizraisīja. Pļaviņu ūdenskrātuve pie Pļaviņām ar plānu ledus pārklājās jau 29. novembrī, turpretī Daugavā turpinājās intensīva vižņu iešana, līdz ar to ledus uzkrājās un blīvējās pie ledus malas ūdenskrātuves augšdaļā. Tā kā ledus ūdenskrātuvē bija plāns, 2. decembrī pie Pļaviņām notika ledus iešana un izveidojās ledus sablīvējums no Pļaviņu dolomītu karjera līdz Aiviekstes grīvai. Tādā veidā pie Pļaviņām, Aiviekstes grīvā, Lielupē pie Mežotnes izveidojās ledus sega ar torosiem un zem ledus uzkrājās ievērojams vižņu slānis.
Ledus sega decembrī pārsvarā bija nepilna, ar lāsmeņiem, trešās dekādes otrajā pusē austrumu daļā uz ledus parādījās sniegūdens lāmas. 31. decembrī ledus Daugavā no Suražas
līdz Verhņedvinskai bija 11–23 cm, Pļaviņu ūdenskrātuvē no Zeļķiem līdz Pļaviņām 26 cm, Lielupē posmā no Staļģenes līdz Kalnciemam 22–32 cm, Mēmelē pie Tabokines 37 cm, Ogrē pie Lielpēčiem 25 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 16 cm biezs.
PN HMPD, 13.01.2011.