2008. gada novembra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums upju baseinos Latvijas teritorijā bija: Daugavas baseinā 88%, Aiviekstes 117%, Gaujas 130%, Salacas 108%, Lielupes 90%, Ventas 94% no normas. Teritoriāli nokrišņu daudzums atšķīrās pat 2 reizes. Piemēram Daugavpilī un Bauskā nokrišņu summa bija 40–41 mm, turpretī Skrīveros un Zosēnos 81 mm.
No 3. līdz 14. novembrim laiks pārsvarā bija sauss, kā rezultātā upju notece samazinājās. Turpretī mēneša otrajā pusē bez nokrišņiem pagāja tikai 2–3 dienas. Trešās dekādes pirmajā pusē Latvijā iestājās sala periods: diennakts vidējā gaisa temperatūra bija negatīva un izveidojās sniega sega. Ziemeļaustrumu rajonos sniega segas biezums vietām sasniedza 32–38 cm. Dekādes otrajā pusē gaisa temperatūra atkal paaugstinājās virs 0 °C un līdz mēneša beigām siltā laika un lietus ietekmē sniegs nokusa, izraisot strauju upju noteces palielināšanos.
Daugavas ūdenīgums novembrī bija 85%, Aiviekstes 144%, Gaujas 162%, Salacas 150%, Lielupes 44%, Ventas 115% no normas.
- attēls. Vidējie un maksimālie caurplūdumi 2008. gada novembrī
Zemākie ūdens līmeņi un mazākie ūdens caurplūdumi pārsvarā novēroti novembra otrajā dekādē, izņemot upju grīvu posmus un mazās Vidzemes upes, kur līmeņi viszemāk nokritās laikā no 6. līdz 10. novembrim.
Augstākie ūdens līmeņi un lielākie ūdens caurplūdumi vairumā Latvijas upju novēroti laikā no 29. līdz 30. novembrim, kad upēs ieplūda sniega kušanas ūdeņi. Bārtā ūdens līmenis 1. novembrī izrādījās par dažiem cm augstāks nekā 29. novembrī un bija 2008. gada augstākais ūdens līmenis. Tā kā 2008. gadā netika novērots izteikts pavasara palu maksimums daudzās upēs, kā piemēram, Rojā, Irbē, Rīvā, Durbē, Rucavā, Ciecerē, Abavā, Salacā novembra beigās tika novērots gada augstākais ūdens līmenis. Arī Ogrē, Lielajā Juglā un Rūjā novembra beigās tika sasniegts gada augstākais ūdens līmenis, taču šajās upēs līmeņa celšanās turpinājās vēl arī decembra pirmajās dienās. Novembra beigās Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē ūdens līmenis pārsniedza zemāko palieņu applūšanas līmeni.
2008. gada augstākais ūdens līmenis novembrī novērots arī Rīgas līcī ietekošo upju lejtecēs. Jūras vējuzplūdu rezultātā maksimālo augstumu līmenis sasniedza 24. novembra rītā: Daugavā Andrejostā 1,20 m, Lielupes grīvā 1,25 m, Gaujas grīvā pie Carnikavas 1,52 m virs Baltijas sistēmas nulles atzīmes. Turpmāk 24 stundu laikā ūdens līmenis upju lejtecēs pazeminājās par 0,5–0,75 m.
Ūdens līmeņu mēneša svārstību intervāls Lielajā Juglā sasniedza 3,25 m, Bārtā 2,2–2,6 m, Ventā 1,7–2,1 m, Aiviekstē 1,1–1,3 m, Ogrē 1,5 m, Gaujā 0,9–1,2 m, Salacā 0,8–0,9 m un Lielupē 0,5–1,3 m.
Arī Daugavas notece novembra pirmajā pusē samazinājās. Zemākie ūdens līmeņi un caurplūdumi reģistrēti laikā no 15. līdz 20. novembrim, savukārt maksimālie ūdens līmeņi un caurplūdumi posmā no Daugavpils līdz Jēkabpilij novēroti 1. novembrī, bet posmā no iztekas līdz Krāslavai – 30. novembrī. Ūdens līmeņu mēneša svārstību intervāls upes augšteces posmā līdz Vitebskai sasniedza 0,7–1,0 m, bet posmā no Ullas līdz Jēkabpilij tikai 0,3–0,6 m. Vidējā pietece Pļaviņu HES novembrī bija 477 m³/s, minimālā pietece 430 m³/s novērota 19. novembrī, maksimālā pietece 568 m³/s – 30. novembrī.
Mēneša augstākā ūdens temperatūra Latvijas upēs novērota 1. novembrī +6...+8° C robežās.
Savukārt viszemāk ūdens temperatūra noslīdēja periodā no 24. līdz 27. novembrim, kad tā bija 0...+2° C robežās. Šajā laika periodā Latgales un Vidzemes upēs daudzviet parādījās sākotnējās ledus formas: piesalas, vizmas, sniega putra un vižņi. Ledus veidošanās novembra trešajā dekādē ilga no vienas līdz piecām dienām. Gaisa un ūdens temperatūrai paaugstinoties, 28. novembrī Latvijas upes jau bija brīvas no ledus.
PN HPD
15.12.2008.