2008. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu kopējais daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 115%, Aiviekstes 105%, Gaujas 109%, Salacas 127%, Lielupes 91%, Ventas 94% no normas. Gaisa temperatūra Latvijā bija 3,5-5º augstāka par normu, tikai pirmās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija negatīva.
Daugavas ūdenīgums bija 98%, Aiviekstes 124%, Gaujas 117%, Salacas 155%, Lielupes 238%, Ventas 166% no normas.
Gads sākās ar sala periodu un Latvijas upēs pastiprinājās ledus veidošanās. No lielākajām Latvijas upēm pirmā ar ledus segu sāka pārklāties Daugava. Laikā no 28. decembra līdz 1. janvārim ledstāve izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuvē, savukārt periodā no 3. līdz 6. janvārim – Latvijas austrumu un centrālās daļas, kā arī Kurzemes ziemeļu daļas upēs. Kurzemes dienvidu daļas upēs parādījās tikai pirmatnējās ledus formas: piesalas un vižņi.
Upju aizsalšanas procesa ietekmē daudzviet bija vērojamas samērā krasas ūdens līmeņu svārstības un upju noteces samazināšanās. Atsevišķās vietās izveidojās nelieli vižņu un ledus sablīvējumi, tomēr kopumā ledus veidošanās noritēja labvēlīgi bez bīstamām situācijām.
Sākot ar 9. janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra Kurzemē, Zemgalē un arī Vidzemes dienvidu un rietumu daļā bija pozitīva. Otrajā dekādē valsts ziemeļaustrumu rajonos neliels sals vēl bija tikai 15. janvārī, savukārt trešajā dekādē divos īsos periodos pa 2-3 dienām.
Atkušņa laikā upēs sākās lēns ledus segas sairšanas process. Ledus segā palielinājās lāsmeņi, daudzviet izveidojās piekrastes vaļumjoslas, ledus kļuva tumšs un uz tā parādījās ūdens.
Otrajā dekādē daudzos straujākos upju posmos plānais ledus izkusa. Vairākas dienas Abavā pie Rendas, Amatā pie Melturiem, Lielajā Juglā pie Zaķiem, Gaujā pie Carnikavas bija vērojamas tikai palieku piesalas. Dekādes beigās ledus sega ar lāsmeņiem un vaļumjoslām saglabājās Daugavā, Aiviekstē, Gaujas augštecē, Lielupē, Mūsā, Svētē. 15. janvārī ledus biezums pie Jersikas un Gaujā pie Velēnas bija 14 cm, Lielupes augštecē pie Mežotnes 12 cm.
Jau otrās dekādes beigās daudzās upēs ledus izgāja. 19.-20. janvārī ledus iešana bija vērojama Amatā pie Melturiem, Salacā pie Lagastes, Ogrē pie Lielpēčiem, Lielupē pie Mežotnes, Ventā pie Vārdavas ietekas un Kuldīgas. Dekādes beigās ledus sega ar lāsmeņiem un vaļumjoslām saglabājās Daugavā, Aiviekstē, Gaujas augštecē, Lielupē, Mūsā, Svētē.
Trešajā dekādē ledus segas sairšana turpinājās. 21. janvārī ledus gāja Mūsā pie Bauskas, 22. janvārī Mēmelē pie Tabokines. 24. janvārī no ledus atbrīvojās arī Gauja pie Carnikavas. 27. janvārī ledus iešana sākās Lielupē pie Staļģenes, bet 31. janvārī jau visa Lielupe bija brīva no ledus, izņemot atsevišķas vietas, kur gar krastiem bija palicis plāns ledus.
Mēneša beigās ledus sega ar lāsmeņiem un vaļumjoslām saglabājās Daugavā un Gaujas augštecē. Dubnā, Rēzeknes upē, Aiviekstē pie krastiem bija redzamas palieku piesalas, pie Lubānas arī reta ledus iešana. Ledus biezums 31. janvārī Daugavā Baltkrievijas teritorijā bija 19-23 cm.
Zemākie ūdens līmeņi Latvijas upēs novēroti laikā no 1.līdz 6. janvārim. Savukārt augstākie līmeņi pārsvarā reģistrēti laikā no 26. līdz 31. janvārim, kad ledus jau bija izgājis. Ledus iešanas laikā 21. janvārī līmenis visaugstāk cēlās Ogrē pie Lielpēčiem. Dažviet, kā piemēram, Salacā pie Lagastes, Amatā pie Melturiem, Mēmelē pie Tabokines nedaudz augstāki izrādījās ledus un vižņu uzstādinātie līmeņi ledus veidošanās periodā 5.-8. janvārī. Arī Daugavā augstākie līmeņi reģistrēti ledstāves perioda sākumā 8-12. janvārī.
Lielākais mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija Ventā: 2,3-3,3 m, Lielajā Juglā pie Zaķiem 2,5 m, Bārtā 2,0-2,3 m, Lielupē 1-2 m, Gaujā 0,9–1,6 m, Ogrē pie Lielpēčiem 1,4 m un Aiviekstē pie Lubānas 1,2 m.
Krasākās ūdens līmeņu svārstības reģistrētas janvāra trešajā dekādē. Īsā laika periodā no 24.–25. janvāra līdz 28. janvārim līmenis Ventā un Bārtā paaugstinājās par 1,3 līdz 2,2 m. Turpmāk līdz mēneša beigām līmenis samērā strauji pazeminājās (kopumā par 0,7–0, 9 m). Arī citās upēs mēneša beigās bija vērojamas līmeņu svārstības, tomēr to intervāls bija ievērojami mazāks. Ogres un L. Juglas lejtecēs līmenis cēlās par 0,7-1,1 m, Lielupes augštecē par 0,5 m.
Daugavā ūdens līmenis svārstījās 0,8-1,1 m intervālā.Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 315 m³/s, minimālā pietece 155 m³/s novērota 6. janvārī, maksimālā pietece 485 m³/s – 29. janvārī.
PN HPD 19.02.2007.