2008. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 129%, Aiviekstes 128%, Gaujas 149%, Salacas 215%, Lielupes 143%, Ventas 139% no normas. 2008. gada februāris Latvijā bija trešais siltākais februāris novērojumu vēsturē pēc 1990. un 1989.gada februāriem, līdz ar to šogad upēs netika novērots raksturīgais ziemas mazūdens periods.
Daugavas ūdenīgums bija 134%, Aiviekstes 215%, Gaujas 188%, Salacas 252%, Lielupes 231%, Ventas 182% no normas.
Mēneša sākumā Daugavā un Gaujas augštecē saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem un vaļumjoslām. Citās Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs vietām gar krastiem bija redzamas palieku piesalas. Pirmās dekādes otrajā pusē ledus iešana sākās Daugavā Jēkabpils–Zeļķu posmā un Gaujas augštecē, savukārt otrās dekādes pirmajā pusē ledus sega saira Daugavā pie Krāslavas un arī Daugavpils–Vaikuļānu posmā.
Ilgstošākais sala periods februārī novērots otrajā dekādē. Līdz ar to jau 15.-16. februārī Daugavas vaļējos posmos, kā arī Latgales, Vidzemes un Zemgales upēs parādījās sākotnējās ledus formas: piesalas un vižņi. Savukārt 17. februārī Daugavā Daugavpils–Vaikuļānu posmā no jauna izveidojās plāna ledus sega ar lāsmeņiem un Jēkabpils–Zeļķu posmā nepilna ledus sega. Līdz otrās dekādes beigām vižņu iešana turpinājās Vidzemes upēs, bet Latgales un Zemgales upēs saglabājās tikai piesalas. Kurzemes upēs ledus parādības februārī netika novērotas.
Februāra trešajā dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 0ºC, upju notece pakāpeniski palielinājās. Daugavā ūdens līmeņa celšanās sākās laikā no 19. līdz 24. februārim un apmēram mēnesi agrāk kā parasti – no 21. līdz 25. februārim sākās ledus iešana posmā Piedruja–Pļaviņas.
25. februārī ledus iešana sākās arī Baltkrievijā pie Vitebskas, tomēr citur saglabājās ledus sega. Tās biezums pie Suražas bija 35 cm, pie Ullas 22 cm. 28. februārī līmeņa kāpums upes augšteces posmā sasniedza 30-60 cm diennaktī un ledus iešana sākās arī pie Ullas un Verhņedvinskas. 29. februārī sairstoša ledus sega vēl bija palikusi upes augštecē līdz Suražai un pie Polockas, citos posmos turpinājās ledus iešana.
Mēneša gaitā Latvijas upēs novēroti vairāki ūdens līmeņu pazemināšanās un paaugstināšanās periodi. Zemākie līmeņi rietumu daļas upēs reģistrēti otrās dekādes beigās, savukārt centrālās un austrumu daļas upēs–trešās dekādes sākumā. Augstākie līmeņi Kurzemes upēs un pārsvarā arī Zemgales upēs novēroti 1. februārī, turpretī Daugavā, Aiviekstē, Salacā–29. februārī, bet Lielajā Juglā, Ogrē, Amatā, Gaujā pie Siguldas arī Mēmelē un Svētē–12.-13. februārī.
Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Lielajā Juglā sasniedza 2,0 m, Daugavā un Ventā 0,8-1,8 m, Aiviekstē 0,8-1,2, Gaujā 0,6-0,9 m, Lielupē 0,6-0,7 m.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 481 m³/s, maksimālā pietece 800 m³/s novērota 29. februārī, minimālā 367 m³/s – 16. februārī .
Februāra mēnesim neparasti augsta bija arī ūdens temperatūra. Mēneša beigās ūdens temperatūra Latgales upēs bija +1...+2°C, Vidzemes upēs +1...+3°C, Zemgales upēs +3...+4° C, Kurzemes upēs +4...+5° C robežās.
2007. gada 18. martā
PN Hidroloģisko prognožu daļa
Tālr. 7032615