2007. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu kopējais daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 80%, Aiviekstes 80%, Gaujas 84%, Salacas 89%, Lielupes 66%, Ventas 70% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 225%, Aiviekstes 163%, Gaujas 173%, Salacas 147%, Lielupes 223%, Ventas 175% no normas.
Marta sākumā ledus upēs pārsvarā bija 10–20 cm plānāks nekā parasti šai laikā, tomēr atsevišķos posmos, piemēram Daugavā pie Jēkabpils tā biezums pārsniedza vidējo par 13 cm. Daugavā posmā no Suražas līdz Jersikai ledus bija 7–28 cm, no Jēkabpils līdz Pļaviņām 44–55 cm, Gaujā 20–38 cm, Lielupē 18–32 cm, Aiviekstē 12–27 cm, Ogrē 23 cm, Lielajā Juglā 39 cm, Svētē 27 cm, Abavā 20 cm biezs. Kurzemes upēs ledus sega pārsvarā bija nepilna. Sniega rezerves upju baseinos arī bija 30–40% mazākas par normu. Sniega segas biezums Daugavas baseinā bija 19–35 cm, Aiviekstes 18–39 cm, Gaujas 17–24 cm, Lielupes 11–24 cm, Ventas 11–20 cm.
Marts kopumā šogad bija 6° siltāks par normu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra virs 0° paaugstinājās laikā no 28. februāra līdz 1.martam. Sniega krājumi upju baseinos samazinājās un upēs sākās lēns ledus segas sairšanas process: palielinājās vaļumjoslas, ledus kļuva tumšāks, daudzviet uz ledus parādījās ūdens. Jau pirmajās mēneša 5 dienās Kurzemes un Zemgales upēs līmenis cēlās par 1,1–1,8 m, savukārt Latgales un Vidzemes upēs līmenis paaugstinājās lēnāk.
Ledus iešana vispirms sākās Latvijas rietumu un dienvidu daļas upēs: 9. martā Mūsā, 10.–11. martā Lielupes augštecē Bauskas–Staļģenes posmā, Abavā, Ventas lejtecē Kuldīgas – Vendzavas posmā, Dubnā, Aiviekstes augštecē un Ogres lejtecē. 12. martā ledus gāja Lielupes vidustecē, 14. martā – lejteces posmā, 13.–16. martā arī Gaujas vidustecē un lejtecē, Salacā, Aiviekstes lejtecē. Daugavā pirmās ledus sakustēšanās notika 14.– 15. martā un šajās dienās ledus iešana sākās arī Baltkrievijā pie Ullas un Polockas, 17. martā Jēkabpils–Pļaviņu posmā. Visvēlāk 19.–21. martā ledus sāka iet Daugavas un Gaujas augštecēs.
Kurzemes upēs un arī Mūsā ledus iešanas sākums šogad bija tuvs vidējiem ilggadējiem termiņiem, Zemgales un Vidzemes upēs 5-10 dienas, savukārt Daugavā un citās Latgales upēs pārsvarā 10-15 dienas agrāk par normu.
Šoziem mazūdens periods upēs neiestājās un pirmspalu periodā saglabājās neraksturīgi augsti ūdens līmeņi. Kaut arī sniega kušanas ūdeņu daudzums bija samērā neliels, daudzviet ledus iešanas laikā applūda upju palienes, jo aizsalšanas periodā radušos vižņu sablīvējumu vietās, ledus iešanas laikā atkal veidojās ledus sastrēgumi. Maksimālie palu līmeņi tika novēroti marta otrajā dekādē tieši ledus iešanas laikā un pārsvarā bija 0,5–1,2 m zemāki par vidējiem palu maksimālajiem līmeņiem ilggadējā novērojumu periodā. Tomēr vietās, kur veidojās spēcīgi ledus sastrēgumi, kā Lielupē pie Mežotnes un Daugavā pie Jēkabpils augstākie līmeņi pārsniedza normu par 1,2–1,3 m.
Lielupē pie Mežotnes ledus sastrēgumi izraisīja krasas ūdens līmeņu izmaiņas. Sākoties ledus iešanai, līmenis strauji paaugstinājās par 1,4 metriem. Mežotnes novērojumu stacijā augstākais līmenis reģistrēts 11.marta naktī un tas sasniedza atzīmi 507 cm virs stacijas "nulles" (8,68 mBS), appludinot upes palienes.
Līdz 12.marta rītam ūdens līmenis bija pazeminājies jau par 1,5 m, jo atkal naktī ledus pavirzījās pa upi uz leju, atstājot upes krastos lielu ledus daudzumu.
- attēls. Ledus krautņi Lielupes krastos pie Mežotnes 2007. gada 12. martā
Daugavā ledus uzlūšana un iešana norisinājās ļoti strauji un bija saistīta ar ledus sastrēgumiem un plašu palieņu applūšanu. 16. martā intensīva ledus iešana bija vērojama visā posmā no Verhņedvinskas līdz Nīcgalei. Pirmais lielākais sastrēgums izveidojās pie Nīcgales un paaugstināja līmeni par 1,3 m.
Jau pievakarē šis ledus virzījās uz priekšu un naktī uz 17. martu tas apstājās augšpus Jēkabpils Neretas upes ietekas rajonā. Sastrēgums paaugstināja ūdens līmeni pie Jersikas par 1,8 m. Sastrēgums uz vietas noturējās tikai līdz 17. marta pēcpusdienai. Ledus masas ar ūdens vilni strauji virzījās lejup un izlauza ceļu caur ziemas vižņu sablīvējumiem pie Sakas salas un lejpus Zeļķiem. Jēkabpils novērojumu stacijā augstākais līmenis tika reģistrēts 17. martā 707 cm virs novērojumu stacijas “nulles” (81.62 m virs jūras līmeņa).
17. martā vēlā vakarā ledus sasniedza Pļaviņas un iestrēga lejpus pilsētas pie dolomīta karjera. Arī Pļaviņās līmenis nedaudz pārsniedza bīstamo atzīmi, īslaicīgi appludinot Pļaviņu pilsētas piekrastes zonu, tomēr visaugstāk līmenis cēlās augšpus sastrēguma Krustpils pagastā, kur Zeļķu NS ūdens līmenis 18. martā sasniedza atzīmi 78, 41 m virs jūras līmeņa. Situācija Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā normalizējās 20. martā.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 1335 m³/s, minimālā pietece 443 m³/s novērota 1. martā, maksimālā 2214 m³/s – 25. martā.
Marta mēneša zemākie ūdens līmeņi Latgales un Vidzemes upēs reģistrēti pārsvarā pirmspalu periodā, bet Kurzemes un Zemgales upēs marta beigās, kad lielākie palu ūdeņi jau bija aizplūduši.
Pavasara palu notece pārsvarā bija ievērojami mazāka par normu, jo nokrišņu akumulācijas periods šoziem bija ļoti īss. Maksimālie palu caurplūdumi Daugavā, Aiviekstē un Ventā bija 30-35 %, Vidzemes upēs 40-50%, Lielupē ap 10% mazāki par normu.
PN HPD
Tālr. 7032615